Minarets (arābu: منارة manāra(t) — 'uguns vieta, bāka') ir tornis pie mošejas, no kura muedzins aicina musulmaņus uz lūgšanu.

Minarets ir viena no svarīgākajām mošejas sastāvdaļām. Tas atrodas blakus mošejai un iekļaujas tās kopējā kompozīcijā. Sākotnēji minaretu apkļāva vītņu kāpnes vai panduss, bet vēlāk kāpnes tika būvētas minareta iekšpusē. Parasti minarets uz augšu sašaurinās. Minareti ir krāšņi rotāti ar mozaīkām, uzrakstiem, ķieģeļu dekoratīvo izkārtojumu, glazētu keramiku, balkoniem un citiem rotājumiem un to elementiem.

Pēc formas izšķir divus galvenos minaretu veidus: četrstūrainos (Ziemeļāfrika) un apaļos (Tuvie un Vidējie Austrumi). Atsevišķos gadījumos tie ir daudzšķautnaini. Mazākām mošejām parasti ir viens minarets, bet tā var nebūt vispār, ja mošeja ir pavisam maza. Daudz biežāk tie ir divi minareti. Pie lielākām mošejām minaretu skaits var sasniegt no četriem līdz pat sešiem.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Minarets.