Mordehajs Nuroks
1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts
Amatā 1922. gads — 1934. gads
Dzimšanas dati	1884. gada 7. novembrī Tukums, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija)
Miršanas dati	1962. gada 8. novembrī (78 gadu vecumā) Telaviva,  Izraēla
Tautība	ebrejs
Politiskā partija	Mizrahi

Mordehajs (Markuss) Nuroks (1884. gada 7. novembris — 1962. gada 8. novembris) bija Latvijas ebreju rabīns, Latvijas un Izraēlas politiķis. Partijas Mizrahi vadītājs, pirmo četru Saeimu deputāts no Ebreju nacionālā bloka. Izraēlas kneseta deputāts.

Dzimis 1884. gadā Tukumā ebreju rabīna ģimenē. 1903. gadā bija delegāts Bāzeles 6. cionistu kongresā. No 1913. līdz 1915. gadam bija rabīns Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, darbojās ebreju bēgļu palīdzības komitejā Maskavā, pārstāvēja Austrumeiropas ebrejus Parīzes miera konferencē. 1921. gadā atgriezās Latvijā.

Pēc Latvijas okupācijas viņu 1941. gadā arestēja "par valsts noslēpuma izpaušanu" - viņš publiski izpauda informāciju par mēģinājumu savervēt viņu par NKVD ziņotāju un vervētāja aģenta personu. Lietas izmeklētāji nespēja pietiekami pierādīt apsūdzētā vainu tā notiesāšanai (kas parādās vēlākajos lēmumos par izmeklēšanas termiņa pagarināšanu - 8. aprīlī, 4. maijā, - kā arī tiesas procesa pārtraukšana un lietas izskatīšanas atlikšana jau Čkalovas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, 1941. gada septembra vidū). PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Goļakovs pieņēma lēmumu par Nuroka lietas ārpolitiski “sevišķu” raksturu (pēc notikušā ebreju antifašistiskā mītiņa Maskavā un ASV prezidenta Rūzvelta uzstāšanās preses konferencē), par kuru gala lēmumu jāpieņem bija pašam PSRS iekšlietu tautas komisāram L. Berijam, - 1942. gada 8. aprīlī M. Nuroku no pirmstiesas ieslodzījuma atbrīvoja.

Viņa ģimene gāja bojā holokaustā Rīgā. 1945. gadā Nurokam atļāva emigrēt no PSRS uz Šveici. 1947. gadā viņš ieradās Palestīnā (Lielbritānijas mandātteritorijā un darbojās politikā. 1949. gadā ievēlēts Izraēlas valsts pirmajā knesetā (Izraēlas parlamentā), kurā bija deputāts četros sasaukumos. 1952. gadā bija Pasta ministrs. Šajā gadā neveiksmīgi kandidēja uz prezidenta amatu. Savas dzīves laikā viņš daudz rakstīja par reliģioziem jautājumiem daudzās valodās. Miris 1962. gadā 8. novembrī Telavivā.

• Žvinklis A. Latvijas valsts darbinieku – ebreju liktenis Otrā pasaules kara laikā. // Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 2. sējums, Rīga, 2001.

• Biogrāfija ebreju elektroniskajā enciklopēdijā (krieviski)
• Informācija par viņu Kneseta mājaslapā (angliski)