Marija Leiko portrets ar aktrises autogrāfu (1918) Personīgā informācija Dzimusi 1887. gada 14. augustā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) Mirusi 1938. gada 3. februārī (50 gadi) Butovas poligons, Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija) Tautība latviete

Marija Leiko (dzimusi 1887. gada 14. augustā, mirusi 1938. gada 3. februārī) bija latviešu teātra un mēmā kino aktrise. Nošautās Maskavas latviešu teātra "Skatuve" trupas dalībniece.

Dzimusi 1887. gada 14. augustā Rīgā būvuzrauga ģimenē. Mācījās B. Reiņa meiteņu privātskolā, kuru beidza 1903. gadā. Spēlēja Jonatāna biedrības teātra trupā un "Apollo" teātrī Grīziņkalnā (1907—1908), pēc tam studēja Vīnes ķeizariskajā muzikālās un dramatiskās mākslas akadēmijā (1909—1910). Strādāja Frankfurtes pie Mainas Jaunajā teātrī (1910—1911, 1914—1916), Leipcigas Pilsētas teātrī (1912—1914), Minhenes Kamerteātrī (1917).

1917. gadā sāka filmēties mēmajā kino un strādāja M. Reinharta aktieru trupā (1917—1920). Leiko un Lia Mara bija vienīgās starptautisku slavu un atzinību guvušās latviešu mēmā kino zvaigznes. Filmējās arī pie vācu kinoekspresionisma klasiķa Frīdriha Vilhelma Murnava. Visvairāk kinolomu Leiko bija dzīvesbiedra Jāņa Gūtera (Johannes Guter) filmās.

Jau izveidojusi veiksmīgu karjeru Vācijā, bieži mēdza piedalīties izrādēs Latvijā, pamatā spēlējot Nacionālajā teātrī. Pēc Hitlera nākšanas pie varas viņa 1933. gadā pavisam atgriezās Latvijā.

Uzzinot par meitas Noras nāvi un mazmeitas piedzimšanu 1935. gadā Tbilisi, viņa ar vilcienu devās uz PSRS. Atceļā Maskavas kolēģi viņu pierunāja vienu sezonu pastrādāt turienes latviešu teātrī "Skatuve". 1937. gadā, sākoties Lielajam teroram, NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros kopā ar pārējiem "Skatuves" aktieriem, radošajiem darbiniekiem un personālu apcietināta, nošauta un aprakta Butovas poligonā Piemaskavā.^[1]

• 
  Marija Leiko tautastērpā
• 
  Marija Leiko pirms un pēc apcietināšanas

• 1917: Die Diamantenstiftung
• 1918: Das Frühlingslied
• 1918: Kain
• 1918: Die Brüder von Zaarden
• 1919: Lola Montez
• 1919: Die Frau im Käfig
• 1919: Freie Liebe
• 1919: Satanas
• 1919: Ewiger Strom
• 1920: Die Kwannon von Okadera
• 1921: Die rote Redoute
• 1921: Brandherd
• 1921: Am Webstuhl der Zeit
• 1921: Das Opfer der Ellen Larsen
• 1921: Die Furcht vor dem Weibe
• 1921: Die Frau von morgen
• 1921: Die Ratten
• 1921: Kinder der Finsternis
• 1922: Versunkene Welten
• 1922: Die Schneiderkomtess
• 1923: Der Schatz der Gesine Jakobsen
• 1923: Der Frauenkönig
• 1924: Dr. Wislizenus
• 1925: Aufstieg der kleinen Lilian
• 1928: Die Rothausgasse
• 1928: Die Räuberbande
• 1928: Am Rüdesheimer Schloss steht eine Linde

• 2024. gada Dāvja Sīmaņa mākslas filma "Marijas klusums".^[2] Marijas Leiko lomā aktrise Olga Šepicka.
• 2024. gada Artūra Dīča lugas "Skatuve ugunī" iestudējums Lauras Grozas režijā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.^[3]

2017. gada 14. maijā pie ēkas Maskavā uzstādīta memoriālā plāksne "Marijas Karlovnas Leiko Pēdējā adrese".^[4]

• Zeltiņa G., Uzulniece. A. Marija Leiko. — Rīga, "Liesma", 1989.