Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas). Pasaulē plaši izmanto Gregora kalendāru. Tajā gads tiek dalīts 12 mēnešos, un dienu skaits vienā mēnesī ir 30 vai 31 (februārī ir 28 vai 29 dienas garajā gadā). Citos kalendāros mēnešu skaits gadā var būt arī citādāks un arī dienu skaits vienā mēnesī var atšķirties.

Vēsturiski mēnesis ir radies kā laika vienība, kad nomainās visas mēness fāzes. Tas notiek 29,53 dienās. Tā kā vienā gadā ir 365 dienas (garajā gadā ir 366 dienas) un šis skaitlis nedalās ar 12 bez atlikuma, tad vienā mēnesī esošo dienu skaits variē no 30 uz 31 (februārī ir 28 dienas, 29 dienas garajā gadā). Gregora kalendārā vidējais mēneša ilgums ir 30,436875 dienas. Atsevišķās zemēs, īpaši musulmaņu valstīs, izmanto lunāro kalendāru, kurā viena mēneša garums ir 29 vai 30 dienas. Mēness sākas ar jauna mēness fāzes iestāšanos. Pēc šī kalendāra gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas. Līdz ar to gada garums, salīdzinot ar Gregora kalendāru, ir īsāks par 10 līdz pat 12 dienām. Lai to kompensētu, tad gadam pēc noteiktas sistēmas laiku pa laikam tiek pievienots vēl viens — trīspadsmitais mēnesis. Piemēram, ebreju kalendārā 19 gadu ciklā septiņos gados 12 mēnešu vietā ir 13 mēneši.

Mēnešu nosaukumi latviešu valodā un dažās citās valodās

Pirmais zināmais rakstu avots, kurā minēti senie latviešu mēnešu nosaukumi (skatīt tabulā), ir 1649. gadā izdotais Kurzemes vācbaltiešu luterāņu mācītāja Paula Einhorna Historia Lettica. Teologs Ludvigs Adamovičs gan apšauba, vai visi tajā minētie mēnešu nosaukumi ir pirmatnīgi un ņemti no latviešiem, par tādu atzīstot piemēram, veļu mēneša nosaukumu oktobrim, bet apšaubot, piemēram, sveču mēneša nosaukumu februārim un suņu mēneša nosaukumu oktobrim. Viņš atsaucas uz Vācijas gadījumu, kur, sākot lietot latīniskos mēnešu nosaukumus, Kārlis Lielais tos sākotnēji nesekmīgi vāciskoja, lai padarītu tuvākus un saprotamākus tautai.^[1]

Islāma kalendāra gadā ir 12 lunārie mēneši un tajā ir aptuveni 354 dienas. Lunārais gads ir par 11 dienām īsāks nekā saules gads, kuru lieto par pamatu Gregora kalendāram.

1. muharrems محرّم (pilnais nosaukums: muharrems ul harams)
2. safars صفر (pilnais nosaukums: safars ul muzaffars)
3. 1. rabī ربيع الأول
4. 2. rabī ربيع الآخر أو ربيع الثاني
5. 1. džumādā جمادى الأول
6. 2. džumādā جمادى الآخر أو جمادى الثاني
7. redžebs رجب (pilnais nosaukums: radžabs al-muradžabs)
8. šaabāns شعبان (pilnais nosaukums: šaabāns ul-moazams)
9. ramadāns رمضان (arī ramazāns, pilnais nosaukums: ramadāns ul-mubaraks)
10. šauvāls شوّال (pilnais nosaukums: šauvals ul-mukarams)
11. du el kidā ذو القعدة
12. du el hidžā ذو الحجة

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mēnesis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)