Latvijas kultūra ir materiālo un nemateriālo kultūras izpausmju kopums, ko Latvijas teritorijā radīja Latvijas tauta.

Latvieši ir saglabājuši bagātu tautas mūzikas un deju mantojumu. Populāri Dziesmu un deju svētki, kas notiek reizi 5 gados un apvieno tūkstošiem dalībnieku no visas Latvijas. Dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Tradicionālie tautas tērpi atšķiras dažādos Latvijas reģionos un bieži tiek izmantoti svētku un kultūras pasākumu laikā.

Vieni no nozīmīgākajiem svētkiem Latvijas kultūrā ir Jāņi, kas tiek svinēti ar dziesmām, dejām, ugunskuriem un dažādiem rituāliem. Arī tādi kristīgie svētki kā Ziemassvētki un Lieldienas ir dziļi integrēti Latvijas kultūrā, bieži sajaucoties ar senām pagānu tradīcijām.

Pamatraksts: Latvijas vēsturiskās zemes

Mūsdienu Latvijas teritorija ir sadalīta vairākos kultūrvēsturiskos reģionos, no kuriem galvenie ir Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Zemgale. Zemgales robežās dažkārt iekļauts vēl viens valsts Satversmē neminēts reģions — Sēlija. Katram kultūrvēsturiskajam reģionam ir savas tautas tērpu, rituālu, dziesmu u. c. tradīcijas. Piemērām, Latgalē vietējie iedzīvotāji — latgalieši — lielakoties ir katoļi, nevis protestanti pārejis reģionos. Tomēr, neraugoties uz būtiskām atšķirībām, Latvijā latgalieši netiek uzskatīti par atsevišķu tautu.

Turklāt Latvijas teritoriju vēsturiski ir apdzīvojušas arī citas tautas, piemēram, lībieši vai poļi. Arī tāpēc, ka Latvija atradās PSRS sastāvā, Latvijā pastāv ievērojama krievvalodīgo kopiena, kuru veido krievi, baltkrievi, ukraiņi un citi.

Pamatraksts un citi raksti: Latviešu virtuve un Lībiešu virtuve

Latviešu virtuves pamatu veido dažādi lauksaimniecības produkti: milti, putraimi (galvenokārt pērļu putraimi), zirņi, pupas, kartupeļi, dārzeņi, kā arī piens un piena produkti: kvass, kefīrs, biezpiens, skābais krējums. No gaļas produktiem visvairāk lieto cūkgaļu, retāk liellopu gaļu, teļa gaļu, mājputnu gaļu. Daudzus ēdienus gatavo no kūpinātas vai sālītas cūkgaļas un pasniedz ar dažādām dārzeņu piedevām. Nacionālo ēdienu pagatavošanā plaši izmanto siļķes, brētliņas un reņģes.

Lībiešu uztura pamatā bija graudaugi — maize un šķidra vai bieza putra. Maizi cepa no dažādiem miltiem, bet rudzu raudzēto maizi ēda katru dienu.

Pamatraksts: Latviešu literatūra

Latviešu literatūras pamatlicējs ir Andrejs Pumpurs ar savu eposu "Lāčplēsis". 20. gadsimtā izcēlās tādi rakstnieki kā Rainis, Aspazija un Vizma Belševica.

Pamatraksts: Latvijas mākslas vēsture

Rīga ir slavena ar savu jūgendstila arhitektūru, kas veido lielu daļu no pilsētas centra. Šī stila ēkas ir dekoratīvas un elegantas, un tās projektēja tādi arhitekti kā Mihails Eizenšteins.

Latvija ir devusi pasaulē vairākus izcilus mūziķus, tostarp diriģentu Marisu Jansonu. Latvijas Nacionālā opera un balets ir nozīmīgs kultūras centrs.

Latvijā ir spēcīga teātra tradīcija ar vairākiem izciliem teātriem, piemēram, Jaunais Rīgas teātris un Dailes teātris. Profesionālais latviešu teātris aizsākās Pirmās atmodas laikā, kad pirmā augsti izglītoto latviešu paaudze deklarēja savu nacionālo un intelektuālo identitāti. Pirmais profesionālais latviešu dramaturgs bija Ādolfs Alunāns, kura pirmā luga pirmizrādi piedzīvoja 1869. gadā. Sākotnēji Latvijas teātri ietekmēja vācu skola ar tās hiperbolizētajiem ekspresīvajiem žestiem un mīmiku. Vēlāk šo aktiermeistarības stilu nomainīja jauna naturālisma un simbolisma tradīcija no Eiropas un teātra veidošanas, dramaturģijas un aktiermeistarības principi no Krievijas.

Pamatraksts: Latvijas kino

Par Latvijas kino pirmsākumu uzskata 1910. gadu, kad tika uzņemta pirmā dokumentālā īsfilma. Kopš 1913. gada sāka filmēt arī mākslas filmas.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas kultūra.