Krievijas Federācijas Bruņotie spēki
.svg)
Krievijas Federācijas Bruņotie spēki (krievu: Вооружённые силы Российской Федерации) sastāv no 3 bruņoto spēku veidiem: Sauszemes spēkiem, Jūras spēkiem un Gaisa spēkiem, kā arī no 3 patstāvīgām bruņoto spēku vienībām: Kosmiskā karaspēka, Stratēģiskā Raķešu karaspēka un Gaisa desanta spēkiem. Bruņotajiem spēkiem ir karabāzes Sīrijā un vairākās NVS valstīs.
Augstākais Virspavēlnieks — Krievijas prezidents (kopš 2012. gada — Vladimirs Putins). Organizatoriski Bruņotos spēkus vada Aizsardzības ministrija (ministrs kopš 2012. gada — Sergejs Šoigu).
Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sauszemes karaspēks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sauszemes spēkos ietilpst karaspēka veidi:
- Motorizēto strēlnieku karaspēks
- Tanku karaspēks
- Raķešu karaspēks un artilērija
- Sauszemes spēku pretgaisa aizsardzības karaspēks
- Īpašais karaspēks un dienesti
Aviācijas un kosmosa spēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gaisa spēki
- Tālas darbības rādiusa aviācija
- Frontes aviācija
- Armijas aviācija
- Militārā transporta aviācija
- Speciālā aviācija
- Pretgaisa raķešu karaspēks
- Radiotehniskais karaspēks
Gaisa un pretraķešu aizsardzības karaspēks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmosa spēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kara flote
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zemūdens spēki
- Virsūdens spēki
- Jūras aviācija
- Piekrastes karaspēks
Speciālie karaspēka veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stratēģiskie raķešu spēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gaisa desanta karaspēks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Īpašie spēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Taktiskās kaujas grupas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2010. gadā pēc kara ar Gruziju Krievijas Bruņotos spēkus sāka pārformēt bataljona līmeņa taktiskajās kaujas grupās (BTG), kas parasti sastāv no mehanizēto kājnieku bataljona, ko atbalsta pretgaisa aizsardzības spēki, artilērija, inženieri un loģistikas vienības. Kaujas laukā BTG var izvērst pašpietiekamas operācijas apmēram 250 kilometru attālumā. Katru BTG veido apmēram 600—800 virsnieku un kareivju, aptuveni trešā vai ceturtā daļa ir kājnieki. Parasti šādai BTG papildus ir norīkota tanku rota un raķešu artilērijas sistēmas. BTG rīcībā ir apmēram 10 T-72B3, T-80 vai T-90 tanki un 40 BMP-2 vai BMP-3 kājnieku kaujas mašīnas. BTG var būt bruņota ar mīnmetējiem, pašgājējartilēriju, ugunsmetējiem, raķešu artilēriju un pretgaisa aizsardzības sistēmām “Pantsir S-1” vai “Buk”. BTG pievienotas ir arī medicīniskās palīdzības, štāba un apgādes vienības.
Oficiāli Krievijas Bruņotajos spēkos ir 170 BTG.[1]
Dienesta pakāpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karavīrus atbilstoši dienesta pakāpēm iedala šādās grupās:
| Sauszemes karaspēks un gaisa spēki |
Jūras spēki | |
|---|---|---|
| Augstākie virsnieki | Krievijas Federācijas maršals (kopš 2006. gada šādas pakāpes nevienam nav) | |
| Armijas ģenerālis | Flotes admirālis | |
| Ģenerālpulkvedis | Admirālis | |
| Ģenerālleitnants | Viceadmirālis | |
| Ģenerālmajors | Kontradmirālis | |
| Vecākie virsnieki | Pulkvedis | Pirmā ranga kapteinis |
| Apakšpulkvedis | Otrā ranga kapteinis | |
| Majors | Trešā ranga kapteinis | |
| Jaunākie virsnieki | Kapteinis | Kapteiņleitnants |
| Vecākais leitnants | Vecākais leitnants | |
| Leitnants | Leitnants | |
| Jaunākais leitnants | Jaunākais leitnants |
| Sauszemes karaspēks un gaisa spēki |
Jūras spēki | NATO ekvivalents | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Praporščiki (virsniekvietnieki) |
Vecākais praporščiks | (Старший прапорщик) | ст.пр-к | Vecākais mičmanis | OR-9 |
| Praporščiks | (Прапорщик) | пр-к | Mičmanis | OR-8 | |
| Seržanti (un staršinas) |
Staršina | (Старшина) | ст-на | Galvenais kuģa staršina | OR-7 |
| Vecākais seržants | (Старший сержант) | ст.с-т | Galvenais staršina | OR-6 | |
| Seržants | (Сержант) | с-т | Pirmās pakāpes staršina | OR-5 | |
| Jaunākais seržants | (Младший сержант) | мл.с-т | Otrās pakāpes staršina | OR-4 | |
| Ierindas sastāvs | Jefreitors | (Ефрейтор) | ефр. | Vecākais matrozis | OR-3 |
| Ierindnieks | (Рядовой) | ряд. | Matrozis | OR-2 | |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Iebrukums Ukrainā: kādus ieročus izmanto Krievija un kā Ukraina pretojas Oskars Kļaviņš, lsm.lv 2022. gada 10. martā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas Federācijas Bruņotie spēki.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Aizsardzības ministrija (krieviski)
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
