Konglomerāts (latīņu: conglomero — 'savācu ciešā kaudzē') ir iezis, kas sastāv no noapaļotām dažādu iežu atlūzām, un būtībā ir sacementētu oļu masa. Konglomerāti ir izplatīti daudzos pasaules reģionos.

Konglomerātu veido sacementēta grants, oļi un reizēm pat laukakmeņi. Noapaļotās iežu atlūzas ir sacementētas cietā iezī ar māla, kaļķa vai krama cementu. Proporcijas starp lielām un sīkām atlūzām variē plašā diapazonā. Taču gabali galvas lielumā vai lielāki ir sastopami reti. Krāsojums parasti ir pelēks, zilgans, dzeltenīgs, bet ja cements ir ļoti dzelžains, tad sarkanīgs.

Konglomerāti veidojas no oļiem, ko saskalo upju vai jūru ūdeņi, un pārsvarā satur dažāda sastāva drupu materiālu. Gadījumos, kad materiāls tiek atskalots no tālienes, kur mīkstākie ieži pa ceļam sadrūp, notiek pašu cietāko iežu (kvarcīti, granīti, kramveida kaļķakmeņi, amfibolīti, diabāzi) koncentrācija.

Līdzīgi, kā brekčijām, konglomerāti var būt vairāk vai mazāk izturīgi. Visizturīgākais ir krama cements, bet visizplatītākais karbonātu (kaļķa) cements. Pēc sava satura konglomerāti atgādina betonu ar grants pildījumu. Taču tajos vienmēr ir konstatējami ieapaļi tukšumi, izsisto oļu vietās.

Konglomerāti, kuru cietība apmēram ir vienāda visā tilpumā, rada praktisku interesi kā celtniecības materiāls, bet kvarca oļu klātbūtne apgrūtina konglomerāta apstrādi. Noturīgi pret atmosfēras ietekmi konglomerāti ir samērā iecienīti Alpu reģionā. Šeit tos sauc ar šveiciešu terminu — "nagelflu".^[1]