Kārmāna līnija atrodas 100 km augstumā virs Zemes virsmas, un tiek lietota, lai definētu robežu starp Zemes atmosfēru un kosmisko telpu. Tā ir nosaukta Austroungārijas izcelsmes fiziķa un inženiera Teodora fon Kārmāna vardā, kurš definēja šo robežu. Kārmāna līniju ir apstiprinājusi Starptautiskā aeronautikas federācija kā starptautisko standartu, lai reģistrētu rekordus aeronautikā un kosmonautikā.

1950. gados Kārmāns pētīja lidaparātu iespējas lidot lielos augstumos. Viņš aprēķināja, ka aptuveni 100 km augstumā, lai lidaparāts varētu sevi noturēt, izmantot aerodinamisko cēlējspēku no retinātās atmosfēras, tam būtu jākustas ātrāk par orbitālo ātrumu. Aprēķinātais augstums nebija tieši 100 km, bet viņš piedāvāja šai robežai lietot apaļu skaitli, lai tas būtu vieglāk uztverams.

Pirmais cilvēka radītais objekts, kurš šķērsoja Kārmāna līniju, bija 1942. gadā no Pēnemindes palaistā Vernera fon Brauna konstruētā ballistiskā raķete V-2. Otrā pasaules kara laikā tādas raķetes šķērsoja atmosfēras un kosmosa nosacīto robežu vairākkārt.