Kaņiera pilskalns
Kaņiera pilskalns
Kaņiera pilskalns
Atrašanās vieta	Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas	56°59′30″N 23°26′05″E / 56.99167°N 23.43472°E / 56.99167; 23.43472Koordinātas: 56°59′30″N 23°26′05″E / 56.99167°N 23.43472°E / 56.99167; 23.43472
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Kaņiera pilskalns
Aizsardzības numurs	2307
Vērtības grupa	Reģiona nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Kaņiera pilskalns atrodas Tukuma novada Lapmežciema pagastā. Pilskalnu apsekojis un aprakstījis Ernests Brastiņš: Piecus kilometrus uz ziemeļiem no Ķemeriem reiz atradies tā sauktais Kaņieru ezers. Šis ezers atradies pašā jūrmalā un no jūras to šķīrusi šaura zemes josla. Ezera ūdeņi iztecēja jūrā pa nelielu upīti. Pirms pirmā pasaules kara šīs upes klinšaino gultni izspridzināja dziļāku un 20 kilometrus lielais ezers savienots ar jūru. Savā laikā tas bijis zivju bagāts ezers un ap to apmetušies vairāki zvejnieku ciemi. Ezera apkārtne mazapdzīvota, aizaugusi purviem un mežiem. Ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta Pilskalns. Šīs pussalas galā, kas sniedzas ezerā austrumu virzienā, cilvēku rokām uzmests 3 metri augsts, 25 metri garš uzbedums, kurš apliekdamies gar pussalas dienvid un ziemeļ sāniem, paliek arvien zemāks. Pilskalna ziemeļa malā uzbedums top divkārtīgs un stiepjas uz vakaru pusi 100 metru. Dienvidu pusē tas ir zemāks un it kā taka ved uz kādreizējo ezera krastu pa purvainu pļavu.

Pēc sava tipa šis pilskalns ir neparasts un atrodas arī neparastā vietā. Šis ir vienīgais pilskalns, kas atrodas tik tuvu jūrmalai, purvainā un neapdzīvotā vietā.

Teikas stāsta, ka šaī pilskalnā esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām. Pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās ostas.

Pilskalna mītņu slānis 1/2 metru dziļš un rokot tajā atrasti dauzīti kaulus un ogles. Virspusē daudz akmeņu, kas šur tur sakrauti čupās. Pilskalnā pļauj sienu, kuru pamet briežu un stirnu uzturam.

Par Kaņieru ezera pilskalnu rakstīts vairāk kā par kuru katru citu Latvijas pilskalnu, tomēr arķeoloģiski tas vēl nav izpētīts. Daudz pārrunu radījušas Kaņieru ezera rietumu krastā esošās akmeņu rindas, kuras stiepjas vairāk kārtām un verstēm tālu gar ezera malu. Sākumā domāja, ka šās akmeņu rindas esot aizvēsturiska cilvēka darbs, līdz beidzot prof. B. Doss aizrādīja, ka rindās novietotie akmeņi esot ledus darbības rezultāts. Šis pēdējais izskaidrojums arī visticamākais, jo nekādiem cilvēka spēkiem nav iespējams veikt tik kolosālu darbu. Šo pilskalnu pirmais atrod Dorings 1867. g. Literatūra pievesta v. Lovis “Burgenlex.” 21 lapp. ^[1]

• 
  3D modelis
• 
  Kaņiera pilskalna aerofoto

• Kaņiera pilskalns