Šis raksts ir par revolucionāru. Par citām jēdziena Jānis Jansons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jānis Jansons Personīgā informācija Dzimis 1872. gada 18. martā Rāvas pagasta „Kaugari”, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) Miris 1917. gada 13. aprīlī (45 gadi) Ziemeļjūra Dzīves vieta Rīga, Maskava, Londona Tautība latvietis Vecāki Ernests

Literārā darbība Pseidonīms Brauns Nodarbošanās revolucionārs Valoda latviešu valoda Žanri publicistika Slavenākie darbi „Domas par jaunlaiku literatūru” (1892—1893), „Baltijas revolūcija” (1912) Augstskola Maskavas Universitāte Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Jānis Jansons vai Janis Jansons-Brauns (1872—1917), segvārds un pseidonīms Brauns, bija latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists.

Dzimis 1872. gada 18. martā Rāvas pagasta „Kaugaru” mājās zemnieka Ernesta Jansona daudzbērnu ģimenē. Mācījās Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. No 1890. gada studēja Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, tad pārgāja uz Tērbatas Universitātes juridisko fakultāti, bija Pīpkalonijas biedrs. Publicēja apjomīgus literatūrkritikas rakstus - „Domas par jaunlaiku literatūru” (1892—1893) un „Mūsu vecajai paaudzei” (1894). Viens no „Jaunās strāvas” līderiem, laikraksta „Dienas Lapa” redakcijas darbinieks (1896).

1897. gadā viņu apcietināja un izsūtīja uz Smoļenskas guberņu (1898—1903). 1903. gadā atgriezās Latvijā un 1904. gadā iestājās LSDSP un tās 1. kongresā ievēlēts Centrālkomitejas locekli un Ārzemju komitejas locekli, lietoja segvārdu Brauns. Piedalījās LSDSP programmas izstrādāšanā.

1905. gada revolūcijas laikā bija nelegālā laikraksta „Cīņa” un laikraksta „Dienas Lapa” redaktors. 1906.gadā caur Somiju emigrēja uz Beļģiju, tālāk uz Angliju. Darbojās Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Ārzemju komitejā Londonā, Berlīnē un Šveicē un turpināja būt „Cīņas” redaktors (1910—1914). Uzrakstīja vēsturisku apceri „Baltijas revolūcija”, ko 1912. gadā publicēja Briselē.

Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1914. gadā pievienojās lieliniekiem un darbojās KSDSP Londonas grupā. Pēc Februāra revolūcijas devās atpakaļ uz Latviju, bet bija to 11 pasažieru vidū, kas gāja bojā, kad vācu zemūdene U30 1917. gada 13. aprīlī Ziemeļjūrā nogremdēja tvaikoni „Zara”, kas devās no Londonas uz Tronheimu.^[1][2]