Imūnsistēma ir organisma aizsardzības sistēma pret slimības izraisošiem patogēniem; tā izstrādā imunitāti pret tiem, kā arī aizsargā no ķīmisku vielu apdraudējuma un izvada no organisma bojātās, ļaundabīgās vai atmirušās šūnas. Imūnsistēmas uzdevums ir arī atjaunot ievainotos vai slimību skartos audus. Dažreiz imūnsistēma, noturot kādu svešu, nekaitīgu vielu vai organismu par potenciālu apdraudējumu, izraisa alerģiju. Retos gadījumos tā uzbrūk veselajām šūnām vai audiem, kas neapdraud organisma darbību, kā rezultātā attīstās autoimūna slimība. Ar imūnsistēmas pētīšanu nodarbojas imunoloģijas speciālisti.

Daudzām sugām ir divas apakšsistēmas: iedzimta imūnsistēma un iegūta (adaptīva) imūnsistēma.

Imūnsistēmu veido dažādi orgāni un audi. Daļu no imūnsistēmas veido limfātiskā sistēma. Aizdegunē atrodas limfātiski audu veidojumi adenoīdi jeb aizdegunes mandeles. Rīkles galā ir trīs pāri mandeļu. Aiz krūšu kaula atrodas aizkrūtes dziedzeris. Limfa ir aktīvā viela, kas veic organisma aizsargfunkciju. Limfa tiek attīrīta limfmezglos. Pie imūnsistēmas pieder arī liesa un kaulu smadzenes.

Ir dažādas imūnsistēmas slimības. Starptautiskajā statistiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā noteikti imūno mehānismu (imūnsistēmas) traucējumi ir klasificēti ar kodiem no D80 līdz D89. Šajā uzskaitījumā ir šādas slimības: imūndeficīts ar dominējošu antivielu defektu (D80), kombinēts imūndeficīts (D81), imūndeficīts ar citām būtiskām anomālijām (D82), parasts mainīgs imūndeficīts (D83), citi imūndeficīti (D84), sarkoidoze (D86) un citi citur neklasificēti imūno mehānismu traucējumi (D89). Autoimūna slimība ir klasificēta ar kodu M35.9. Imūnsistēmas traucējumi var būt arī dažādas alerģijas — paaugstināta jutība jeb hipersensitivitāte, kas pēc būtības ir pārmērīga reakcija uz jebkuru antigēnu.

Imūnstimulatori ir vielas, kas stiprina organisma imūnsistēmu. Imūnstimulējoša darbība piemīt, piemēram, aizkrūtes dziedzera preparātiem (timalīnam, timozīnam), pretvīrusu līdzeklim interferonam.^[1] Savukārt imūnsupresori ir medikamenti, kas nomāc imūnsistēmu un ar to saistītās imūnās reakcijas, antivielu veidošanos un alerģiskās reakcijas. Imūnsupresorus lieto pēc orgānu transplantācijas, lai novērstu transplantāta atgrūšanu, kā arī autoimūnu slimību gadījumā. Kā imūnsupresorus izmanto glikokortikoīdus un vairākus pretaudzēju jeb citostatiskos līdzekļus.^[2]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Imūnsistēma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)