Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī. Ikrus nērš tādas dzīvnieku grupas, kā zivis, apaļmutnieki, abinieki, moluski, adatādaiņi u.c. Apaugļoti ikri vēlāk pārtop par dzīvnieku kāpuriem, kas tālāk izaug par briedušiem organismiem. Zivju ikrus no mātītēm lieto pārtikā, gan svaigā, gan pārstrādātā veidā.

Ikru oliņas attīstās mātīšu pāra olnīcās (gonādās). Lielākajai zivju daļai ikru apaugļošanās ir ārēja, un norisinās tieši ūdenī, kaut arī ir arī izņēmumi. Iekšējā apaugļošanās samazina nejaušus ikru un spermatozoīdu zudumus. Zivis, kas nērš ikrus, tiek sauktas par nārstotājām. Zivis ar iekšējo apaugļošanos sauc par dzīvdzemdētājām.

Iznērstie ikri dalās divos tipos:

• pelāģiskie ikri peld uz ūdens virsmas. Tiem ir ļoti maziņas oliņas, zems olbaltumvielas saturs un košs krāsojums. Pelāģiskos ikrus nērš, piemēram, mencas un brētliņas;
• bentiskie ikri grimst, nosēžoties ūdenstilpes dibenā. Tie parasti ir smagāki par pelaģiskajiem ikriem un tajos ir vairāk olbaltumvielu.

Ziemeļu krevešu mātītes veido gonādas (iekšējos ikrus), bet pēc iznēršanas uz vēderkājiņām (pleopodiem) iznēsā apaugļotus ārējos ikrus.

Zivju ikri tiek plaši izmantoti pārtikā. Tie ir bagāti ar vērtīgām barības vielām, tomēr netiek plaši izmantoti pārtikā savas dārdzības dēļ. Ir plaši pazīstams ikru gastronomiskais dalījums trīs grupās:

• Melnie ikri iegūstami no storveidīgajām zivīm (belugas, stores, sterletes u.c.).
• Sarkanie ikri iegūstami no lašveidīgajiem (laši, foreles, taimiņi u.c.)
• Pārējie ikri iegūstami no dažādām zivju grupām (karpas, zandarti, līdakas u.c.)

Ikri tiek sagatavoti lietošanai tos sālot un konservējot. Pašlaik organizācija Greenpeace veic kampaņu par melno ikru ieguves aizliegšanu, jo ir strauji samazinājies storveidīgo zivju skaits, un dažas sugas ir uz izmiršanas robežas.