Šis raksts ir par Rietumromas impērijas valdnieku. Par citām jēdziena Honorijs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Honorijs Flavius Honorius Augustus
Honorijs uz konsulārā diptiha
Romas imperators
393. gada 23. janvāris — 423. gada 15. augusts
Priekštecis	Teodosijs I
Pēctecis	Valentiniāns III
Dzimis	384. gada 9. septembrī Konstantinopole, Romas impērija (tagad Stambula,  Turcija)
Miris	423. gada 15. augustā (38 gadu vecumā) Ravenna, Rietumromas impērija (Tagad  Itālija)
Dzīvesbiedre	Marija, Termantija
Reliģija	kristietība

Honorijs (latīņu: Flavius Honorius Augustus, dzimis 384. gada 9. septembrī, miris 423. gada 15. augustā) bija Rietumromas imperators no 393. gada līdz pat savai nāvei. Tronī kāpa pēc sava tēva Teodosija I nāves, kurš impēriju bija sadalījis abiem saviem dēliem. Honorija brālis Arkādijs bija impērijas austrumu daļas valdnieks.

Tiek uzskatīts par vienu no sliktākajiem un nespējīgākajiem imperatoriem visā impērijas vēsturē. Dzimis Konstantinopolē un pēc sava tēva nāves jau 10 gadu vecumā kļuva par impērijas rietumu daļas valdnieku. Honorija valdīšana bija ļoti nedroša un haotiska. Sākotnēji tikai Romas karaspēka ģermāņu izcelsmes ģenerāļa Stilihona autoritāte un karavadoņa prasmes spēja nodrošināt kaut kādu stabilitātes līmeni impērijā. Praktiski visu Honorija valdīšanas laiku impērija piedzīvoja dažādu ģermāņu cilšu uzbrukumus. Honorijs sākotnēji par savu galvaspilsētu bija pasludinājis Milānu, bet, uzbrukumiem pastiprinoties, 401. gadā bija spiests to pārcelt uz labāk aizsargāto Ravennu.

Pirmā lielākā krīze, ar ko nācās saskarties Honorijam, bija Alarika vadīto vestgotu iebrukums Itālijā 402. gadā. Ģenerālis Stilihons bija spiests atsaukt visus pieejamos leģionus no Gallijas un Britānijas Itālijas aizsardzībai. Vairākās kaujās vestgoti tika sakauti un atkāpās uz Illīriju. Savukārt 405.-406. gada ziemā milzīgas ģermāņu cilšu masas (vandaļi, ostgoti, alāni, kvadi) šķērsoja aizsalušo Reinu, pārrāva impērijas Reinas nocietinājumu joslu un ielauzās Gallijā. Arī situācija Britānijā bija ļoti smaga. Lielākā daļa romiešu karaspēka bija atvilkta no provinces, lai cīnītos ar iebrucējiem Itālijā, līdz ar to provincē valdīja diezgan liels haoss un cīņas ar dažādiem uzurpatoriem un barbaru iebrucējiem. Neskatoties uz vairākkārtējiem Britānijas iedzīvotāju lūgumiem Honorijam nodrošināt viņu aizsardzību, tas vairs nebija impērijas spēkos. Ap 410. gadu Britānijas iedzīvotājiem tika paziņots, ka palīdzība no Romas vairs nav gaidāma un provinces liktenis, kā arī aizsardzība ir viņu pašu rokās.

406. gadā Stilihona vadītā romiešu armija spēja atvairīt alānu un vandaļu ciltis no iebrukuma Itālijā, bet tās atgriezās Gallijā un 409. gadā devās uz Spānijas provinci. 408. gadā kāda augsta ranga Romas ierēdņa Olimpija sazvērestības rezultātā Honorijs pavēlēja arestēt un sodīt ar nāvi Stilihonu, inkriminējot viņam valsts apvērsuma plānošanu. Šis notikums lielā mērā demoralizēja visu karaspēku, ko Stilihonam bija izdevies mobilizēt un motivēt Itālijas aizsardzībai. 409. gadā Itālijā atkal iebruka Alarika vadītie vestgoti, šoreiz tie sastapa tikai minimālu pretestību un devās uz Romu. Austrumromas impērija nosūtīja Honorija atbalstam 6000 vīru lielu karaspēku. Tomēr ceļā no Ravennas un Romu šim karaspēkam no slēpņa uzbruka vestgoti un lielākā daļa karavīru tika nogalināti. Honorijs centās vienoties ar Alariku, bet nesekmīgi, un 410. gadā vestgoti aplenca, ieņēma un trīs dienas izlaupīja Romu. Romas izlaupīšana bija milzīgs šoks visai tā laika izglītotajai sabiedrībai gan rietumos, gan austrumos. Pirmo reizi 800 gadu laikā kādam bija izdevies iekarot mūžīgo pilsētu Romu.

Nākamajos gados Honorijs aizvien mazāk kontrolēja impērijā notiekošo. Nemitīgas sacelšanās un cīņas starp dažādiem uzurpatoriem plosīja Galliju, Spāniju un lielu daļu Ziemeļāfrikas. Honorijs mira 423. gadā Ravennā, neatstājot mantinieku. Viņa nāves brīdī visa Britānija, Spānija un daļa Gallijas bija pārgājušas dažādu barbaru cilšu kontrolē.

• http://www.tertullian.org/fathers/zosimus05_book5.htm
• Canduci, Alexander (2010), Triumph & Tragedy: The Rise and Fall of Rome's Immortal Emperors, Pier 9, ISBN 978-1-74196-598-8
• Gibbon. Edward Decline & Fall of the Roman Empire (1888)
• Heather, Peter (2007), The Fall of the Roman Empire: A New History of Rome and the Barbarians. Oxford University Press

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Honorijs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)