Gustavs Šķilters
Gustavs Šķilters
Dzimis	1874. gada 15. novembrī Rencēnu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija)
Miris	1954. gada 24. septembrī (79 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija)
Tautība	latvietis
Nozares	tēlniecība, grafika, glezniecība
Mākslas virziens	reālisms

Gustavs Šķilters (1874—1954) bija latviešu tēlnieks, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1905―1918) un Latvijas Mākslas akadēmijas docents (1924―1932).

Dzimis 1874. gadā Rencēnu pagastā kalēja ģimenē. Mācījās Salacgrīvas draudzes skolā (1883—1886) un Limbažu pilsētas skolā (1889—1892). Turpināja izglītību Pēterburgā ― sākumā skolotāju seminārā (1892), pēc tam Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1893―1899). Bija Pēterburgā studējošo latviešu jauniešu pulciņa „Rūķis” un Latviešu mākslas veicināšanas biedrības biedrs.

Papildinājās Ogista Rodēna darbnīcā Parīzē (1900―1905), šajā laikā apceļoja Spāniju, Maroku, Nīderlandi, Šveici, Vāciju, Itāliju. Studijas Rodēna darbnīcā palielināja Šķiltera interesi par ekspresīvo simboliku un impresionisma izteiksmei raksturīgiem paņēmieniem — piemēram, atsevišķas skulptūras daļas neapstrādāt vai atstāt negludas virsmas. Atgriezies no Parīzes, Šķilters strādāja par plastiskās veidošanas pasniedzēju Štiglica skolā (1905―1918), darbojās arī mākslas kritikā.

Pēc Pirmā pasaules kara atgriezās dzimtenē, bija Latvijas Mākslas akadēmijas docents (1924―1932) un Latvijas Universitātes lektors (1925—1829), strādāja arī Jelgavas Skolotāju institūtā (1926―1929). No 1937. gada vadīja Tautas universitātes mākslas studiju.

Miris 1954. gadā Rīgā. Komponists Alfrēds Kalniņš viņam veltījis klavierksaņdarbu "Balāde" b moll. 1974. gadā Daugavgrīvas ielā 9 Rīgā iekārtoja Šķiltera memoriālo muzeju.^[1]

Šķiltera daiļradi nosacīti iespējams iedalīt trijos posmos:

1. naturāli impresionistiskais periods, kura laikā Šķilters nodarbojas ar precīzu tēlu atveidi (1898-1912, "Dzīves rudens", "Niķīgs bērns"),
2. simbolisma ietekmes parādīšanās Parīzes perioda iespaidā (1912-1920, "Maziņš biju, neredzēju..."),
3. reālisma tradīcijas iezīmju parādīšanās.

Šķilters darbojās stājtēlniecībā (kur īpaši pievērsās portretiem), veidoja arī dekoratīvas un memoriālas skulptūras. Viņš pievērsās arī vienkāršā darba darītāju atveidiem ("Vecais sētnieks"), kā arī attēloja dažādus psiholoģiskos stāvokļus ("Izmisums", "Skumjas") un izteiksmes ("Dziedātāja meitene", "Niķīgs bērns"). Šķilters daudz atveidojis bērnus ("Dusmīgā", "Guļošs bērns") un vecus cilvēkus ("Vecums"). Šķilters daudz veidojis kailfigūru studijas ("Šķiršanās", "Ilgas"), tām raksturīga liela ekspresivitāte ("Maziņš biju, neredzēju...") un jūgendstilam raksturīga romantizācija. Atsevišķu Šķiltera darbu pamatā ir fantastiski motīvi ("Lietuvēns", "Raganas uz piestas"). Šķilters nenodarbojās ar cieto materiālu apstrādi; daudzi viņa darbi atlieti bronzā, ir arī koka, marmora un terakota skulptūras.