Gundegu dzimta
| Gundegu dzimta Ranunculaceae | |
|---|---|
 Ložņu gundega (Ranunculus repens) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Gundegu rinda (Ranunculales) |
| Dzimta | Gundegu dzimta (Ranunculaceae) |
 Gundegu dzimta Vikikrātuvē | |
Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas. Lapas sakārtotas spirāliski, pieder gan sauszemes, gan ūdensaugiem. Heterofolija — dažādas lapas. Ziedi vientuļi vai sakopoti ziedkopās (ķekarveidīgi vai skarveida). Divdzimumu, retāk viendzimuma ziedi, aktinomorfi, pagarināta zieda ass. Apziednis var būt vienkāršs vai divkāršs. Daudziem augiem kauslapas un vainaglapas var būt ar piesi. Putekšņlapu daudz, apputeksnē kukaiņi. Ginecejs apokarps, augļi — sēklenes vai arī somiņas. Ietilpst: indīgi augi, satur alkaloīdus un glikozīdus, žāvējot indīgās vielas sadalās. Izmanto: sirds līdzekļu izgatavošanā Adonis vernalis, daudz krāšņumaugu (kurpītes (Aconitum), ziemziedes), nektāraugi (gundegas (Ranunculus), saulpurenes (Trollius), tīruma zilausis (Consolida regalis)). Aizsargājami: dzeltenā kurpīte (Aconitum lasiostomum), augstais gaiļpiesis (Delphinium elatum), meža ozolīte, meža vizbulis (Anemone sylvestris), šķeltlapu silpurene. Dzimtā ir >50 ģintis un apm. 2000 sugas. Latvijā ir 14 ģintis un 44 sugas.
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apzīmējums gundega, apvidos arī gunsdega, ir saliktenis no gun(s) "uguns" un dega, kas ir darbības vārda degt atvasinājums, sal. apvidvārdu dega [dæga] "izdegusi (meža, krūmāja, pļavas) vieta". Apzīmējuma pamatā ir gundegas sulas rūgtums. Indoeiropiešu valodās ir raksturīgs nozīmes pārnesums "degt" → "rūgts" → "auga nosaukums". Apvidos gundega apzīmē arī apdeguma tulznu vai čūlu, vai izdegušu vietu mežā vai pļavā.[1]
Sistemātika un Latvijā sastopamās dzimtas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gundegu dzimtas ģintis un Latvijā sastopamās sugas:
gundegu dzimta (Ranunculaceae)
- kurpītes (Aconitum)
- dzeltenā kurpīte (Aconitum lasiostomum)
- zilā kurpīte (Aconitum napellus)
- krauklenes (Actaea)
- vārpainā krauklene (Actaea spicata)
- ģints Adonis
- ģints Anemoclema
- vizbuļi (Anemone)
- baltais vizbulis (Anemone nemorosa)
- dzeltenais vizbulis (Anemone ranunculoides)
- rozā vizbulis (?)
- meža vizbulis (Anemone sylvestris)
- ģints Anemonopsis
- ozolītes (Aquilegia)
- parastā ozolīte (Aquilegia vulgaris)
- ģints Archiclematis
- ģints Asteropyrum
- ģints Barneoudia
- ūdensgundegas (Batrachium)
- parastā ūdensgundega (Batrachium aquatile)
- jūras ūdensgundega (Batrachium baudotii)
- apaļlapu ūdensgundega (Batrachium circinatum)
- trejlapu ūdensgundega (Batrachium peltatum)
- spilvlapu ūdensgundega (Batrachium trichophyllum)
- ģints Beesia
- ģints Calathodes
- ģints Callianthemum
- purenes (Caltha)
- purva purene (Caltha palustris)
- ģints Ceratocephala
- ģints Cimicifuga
- mežvīteņi (Clematis)
- augstais mežvītenis (Clematis recta)
- ģints Clematopsis
- zilauši (Consolida)
- tīruma zilausis (Consolida regalis)
- ģints Coptis
- gaiļpieši (Delphinium)
- augstais gaiļpiesis (Delphinium elatum)
- ģints Dichocarpum
- ģints Enemion
- ģints Eranthis
- ģints Halerpestes
- ģints Hamadryas
- sniegrozes (Helleborus)
- vizbulītes (Hepatica)
- zilā vizbulīte (Hepatica nobilis)
- ģints Isopyrum
- ģints Kingdonia
- ģints Knowltonia
- ģints Komaroffia
- ģints Krapfia
- ģints Kumlienia
- ģints Laccopetalum
- ģints Leptopyrum
- ģints Megaleranthis
- ģints Metanomone
- ģints Miyakea
- peļastītes (Myosurus)
- sīkā peļastīte (Myosurus minimus)
- ģints Naravelia
- melnsēklītes (Nigella) (Garidella)
- sējas melnsēklīte (Nigella sativa)
- ģints Oreithales
- ģints Oxygraphis
- ģints Paraquilegia
- ģints Paroxygraphis
- silpurenes (Pulsatilla)
- meža silpurene (Pulsatilla patens)
- pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis)
- gundegas (Ranunculus)
- kodīgā gundega (Ranunculus acris)
- tīruma gundega (Ranunculus arvensis)
- zeltainā gundega (Ranunculus auricomus)
- sīpoliņu gundega (Ranunculus bulbosus)
- Kašūbijas gundega (Ranunculus cassubicus)
- Alemana gundega (Ranunculus fallax)
- Rāvas gundega (Ranunculus flammula)
- pavasara mazpurenīte (Ranunculus ficaria)
- Ilīrijas gundega (Ranunculus illyricus)
- villainā gundega (Ranunculus lanuginosus)
- garlapu gundega (Ranunculus lingua)
- birztalas gundega (Ranunculus nemorosus)
- daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos)
- ložņu gundega (Ranunculus repens)
- plašā gundega (Ranunculus reptans)
- Sardīnijas gundega (Ranunculus sardous)
- ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus)
- ģints Semiaquilegia
- ģints Souliea
- saulkrēsliņi (Thalictrum)
- ozolīšu saulkrēsliņš (Thalictrum aquilegifolium)
- dzeltenais saulkrēsliņš (Thalictrum flavum)
- spožais saulkrēsliņš (Thalictrum lucidum)
- mazais saulkrēsliņš (Thalictrum minus)
- vienkāršais saulkrēsliņš (Thalictrum simplex)
- ģints Trautvetteria
- saulpurenes (Trollius)
- Eiropas saulpurene (Trollius europaeus)
- ģints Urophysa
- ģints Xanthorhiza
Diskutējamās Gundegu dzimtas sugas Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- austrumu zilausis (Consolida orientalis)
- tekles silpurene (Pulsatilla teklae)
- Stevena gundega (Ranunculus stevenii)
- efeju ūdensgundega (Batrachium hederaceum)
- spilvlapu ūdensgundega (Batrachium eradicatum)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gundegu dzimta |
- ↑ Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 1992. ISBN 5401004117.
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
