Garšaugs ir augs ar garšas un aromāta īpašībām. Tos izmanto, lai uzlabotu ēdiena garšu vai dekorētu to. Par garšaugiem neuzskata dārzeņus un citus augus, ko uzturā uzņem kā uzturvielas. Garšaugus izmanto arī medicīnā un skaistumkopšanā. Kulinārijā atdala garšaugus no garšvielām. Garšaugi galvenokārt attiecas uz zaļo un ziedošo auga daļu, bet garšvielas parasti ir kaltētas un ražotas no citām auga daļām, piemēram, sēklām, mizas, saknēm, augļiem.^{[nepieciešama atsauce]}

Kulinārijā garšaugus atšķir no dārzeņiem — garšaugus izmanto mazos daudzumos, lai rastu ēdiena garšu, nevis saturu.

Garšaugi var būt daudzgadīgie augi, piemēram, timiāns, salvija un lavanda, divgadīgie, kā pētersīlis, vai ikgadējie augi, kā baziliks. Tie var augt krūmos, kā rozmarīns, vai koki, kā dižciltīgais laurs. Dažus augus izmanto gan kā garšaugus, gan kā garšvielas, piemēram, diļļu lapas un diļļu sēklas vai koriandra lapas un sēklas. Daži augi, piemēram, no lūpziežu dzimtas, izmanto gan kulinārijā, gan medicīnā.

No dažiem garšaugiem var pagatavot tējas verdošā ūdenī. Parasti tējām izmanto žāvētas lapas, ziedus, sēklas vai svaigas auga daļas. Piemērs zāļu tējām ir piparmētru tēja vai kumelīšu tēja. Augu tējas bieži tiek izmantotas lai nomierinātos vai kā daļa no kāda rituāla.

Dažiem augiem piemīt fitovielas, kurām ir efekts uz cilvēka ķermeni. Mazos daudzumos šīs vielas var rast garšu, bet lielākos daudzumos var būt toksisks. Piemēram, divšķautņu asinszāle vai kava var tikt izmantota medicīniskiem nolūkiem, lai mazinātu depresiju un stresu, taču lielos daudzumos šie garšaugi noved pie toksiska ķermeņa stāvokļa. Blaknes var arī parādīties ar vairāku zāļu mijiedarbību.

Vēsturiski austrālieši ir lietojuši austrāliešu piparmētras, zelta akāciju un eikaliptu, lai ārstētu klepu, caureju, drudzi un galvassāpes.

Garšaugus izmanto dažādās reliģijās. Piemēram, nīmu, baelu lapas, svēto baziliku, kurkumu, kaņepes izmanto Hinduisma rituālos. Sibīriešu šamaņi arī izmanto garšaugus rituāliem. Čiroki izmantoja baltās salvijas un ciedrus, lai dedzinātu tos rituāla vajadzībām.

No garšaugiem var veidot sejas krēmus, skrubjus, lūpukrāsu, smaržvielas, pūderus, eļļas, dezodorantus un saules aizsarglīdzekļus. Tie iedarbojas caur eļļas dziedzeriem un epitēlijaudiem un padara ādu lokanāku.

Dažus garšaugus izmanto, kā dezinfekcijas līdzekļus, jo tie var atbaidīt kukaiņus, piemēram, blusas, vai arī izmantot, lai rastu smaržu istabā.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Garšaugs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)