Edmunds fon Trompovskis
Dzimis	1851. gada 16. martā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija)
Miris	1919. gada 19. janvārī (67 gadu vecumā) Rīga, Latvijas SPR
Tautība	vācbaltietis
Nozares	Arhitektūra

Edmunds fon Trompovskis (vācu: Edmund von Trompowsky, 1851—1919) bija vācbaltiešu izcelsmes arhitekts un inženieris. Pēc viņa projektiem būvētas dzīvojamās mājas Rīgas Bulvāru lokā un rūpnīcu ēkas.

Dzimis 1851. gadā Rīgā kā pirmais no pieciem brāļiem namnieka Edmunda Trompovska un viņa sievas Rozālijas, dzimušas Vrangeles, ģimenē. Studēja Rīgas Politehnikumā (1871-1878), līdztekus arī Pēterburgas Civilo Inženieru institūtā. Kā civilais inženieris strādāja Vitebskas guberņā (1878-1879), pētīja upes gultni pie Daugavgrīvas cietokšņa un strādāja pie Tukuma-Ventspils dzelzceļa līnijas izbūves projekta (1879).

1880. gadā Trompovskis atvēra savu arhitektu biroju, kurā iemaņas apguva daudzi jaunie Rīgas arhitekti. Pēc relatīva "klusuma perioda" (1904—1908) pēc viņa projektiem celtas daudzas funkcionālas ēkas. Miris 1919. gadā Stučkas valdības laikā Rīgā.^[1]

Pēc Trompovska projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 100 ēku, tostarp:

• Tīzenhauzena nams uz Elizabetes un Ganību dambja stūra (neogotika, 1883)
• pirmie Rīgas sešstāvu īres Lāčplēša ielā 17 (1896) un Antonijas ielā 10 (1898)
• alusdarītavas "Livonija" ēku komplekss Maskavas ielā 231 (1898)
• Latviešu amatnieku biedrības ēka Lāčplēša ielā 25
• Īres nams Elizabetes ielā 69 (1910)

• 
  Nams Elizabetes ielā 69 (1910)
• 
  Nams Skolas ielā 6 (1913-1914)
• 
  Nams Antonijas ielā 10 (1898)
• 
  Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21 (1883)
• 
  Bankas ēka, Jēkaba iela 2/4 (1893)
• 
  Elizabetes iela 21
• 
  Mindeļa villa Kobes dārzā
• 
  Villa Ganību dambī 5
• 
  Kāpņu telpa Antonijas ielā 10