Dzejas dienu balva
Dzejas dienu balva ir apbalvojums, ko ikgadējās Dzejas dienās septembrī piešķir labākajiem gada dzejas un atdzejas krājumiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzejas dienu balvas vēsture sākās 1979. gadā, kad katru septembri tika piešķirtas Rakstnieku savienības piemiņas medaļas labākajiem dzejas un atdzejas krājumiem, dažkārt arī kritikas grāmatām. Pēc neatkarības atgūšanas balva par labāko dzejoļu krājumu tiek piešķirta kopš 1996. gada, par labāko atdzejas krājumu - kopš 2003. gada (ar izņēmumu 2011. gadā). No 1996. līdz 2009. gadam balvu piešķīra Latvijas Rakstnieku savienības organizēta žūrija, kurā darbojās literatūras kritiķi, dzejnieki un iepriekšējo gadu balvas laureāti. No 2010. līdz 2015. gadam literatūras žurnāla "Latvju Teksti" redakcija piešķīra balvu labākajiem dzejas un atdzejas krājumiem. 2018. gadā Rakstnieku savienība atjauno Dzejas dienu balvu, vērtējot dzejas un atdzejas krājumus.
Laureāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzejas dienu balva: 1979.-1988.
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1979: Knuts Skujenieks, "Lirika un balsis" (dzeja), Uldis Bērziņš, poļu dzejas atdzejojumi (atdzeja), Osvalds Kravalis (kritika), Leonīds Čerevičņiks, latviešu dzeja krievu valodā (atdzeja).
- 1980: Monta Kroma, "Refrēni" (dzeja), Māra Misiņa — Vesna Paruna, "Nolādētais lietus" (atdzeja), Līvija Volkova, "Eduards Veidenbaums" (kritika), Liviu Damians — latviešu dzeja moldāvu valodā (atdzeja).
- 1981: Mirdza Bendrupe, "Viss ir tagad. Tepat" (dzeja), Olga Lisovska — Jevgeņija Jevtušenko dzeja un Vilema Zāvadas "Sauc atbalss septiņkārt" (atdzeja), Ludmila Azarova — Imants Ziedonis, "Poēma par pienu", fragments (atdzeja), Roalds Dobrovenskis (kritika).
- 1982: Arvīds Skalbe, "Mūžam saule debesīs" un Jānis Rokpelnis, "Rīgas iedzimtais" (dzeja), Irina Čerevičņika — Mirdzas Bendrupes dzeja krievu valodā (atdzeja), Anda Kubuliņa, "Kontūras" (kritika).
- 1983: Māra Misiņa, "Pērc lietusmēteli, taurenīt" (dzeja), Uldis Bērziņš — Saadī "Rožudārzs" (atdzeja), Aleksejs Apīnis — Ķikuļa Jēkaba "Dziesmas" (kritika), Ludmila Kopilova — Andrejs Pumpurs, "Lāčplēsis" krievu valodā (atdzeja).
- 1984: Egils Plaudis, "Lietuvēna spēle", Knuts Skujenieks — poļu tautasdziesmu krājums "Ābelīte" (atdzeja), Leons Briedis — dzejoļu krājums "Pēcjāņi", Fernando Pesoas atdzejojumi un esejas (dzeja, atdzeja, kritika).
- 1985: Olafs Gūtmanis, "Saulgrieži" (dzeja), Mirdza Bendrupe — Mihaila Ļermontova poēmas (atdzeja), Rigors Baraduļins — latviešu dzeja baltkrievu valodā (atdzeja), Osvalds Kravalis, "Jābūt" (kritika).
- 1986: Valija Brutāne, "Plauksta uz pieres" un Knuts Skujenieks, "lesien baltā lakatiņā" (dzeja), Klāvs Elsbergs — Gijoma Apolinēra "Gājiens" (atdzeja), Leonīds Čerevičņiks, "Uguns ceļi" — latviešu dzeja krievu valodā (atdzeja).
- 1987: Juris Kunnoss, "Pieci septiņi" (dzeja), Jānis Sirmbārdis, Rigors Baraduļins "Valoda" (dzeja un atdzeja), Nora Kalna — turkmēņu folkloras krājums "Vārda māte — auss" (atdzeja), Larisa Romaņenko — latviešu dzeja krievu valodā (atdzeja).
- 1988: Vizma Belševica, "Dzeltu laiks" (dzeja), Leons Briedis, "Gāju dvēselīte" (dzeja), Uldis Bērziņš un Pēters Brūveris, turku dzejas izlase "Baložu pilni pagalmi" (atdzeja), Vasilis Sjomuha — Raiņa "Uguns un nakts" baltkrievu valodā (atdzeja).
Dzejas dienu balva: 1996.-2009.
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1996: Maira Asare, "Kas ar dzeguzi spēlējas"
- 1997: Juris Kronbergs, "Vilks Vienacis", Arvīds Skalbe, "Mans grēks ir nemirstīgs"
- 1998: Liāna Langa, "Te debesis, te ciparnīca"
- 1999: Broņislava Martuževa, "Nopūtas"
- 2000: Amanda Aizpuriete, "Bābeles nomalē"
- 2001: Pēters Brūveris, "Mīl mani Dievs"
- 2002: Eduards Aivars, "Es pagāju"
- 2003: Edvīns Raups, "Uzvāri man kaut ko pārejošu" (dzeja), Guntars Godiņš — I. Lābana "Putnu mistiskais mugurkauls" (atdzeja)
- 2004: Ronalds Briedis, "Asaru gāze" (dzeja), Leons Briedis — E. de Andrade "Ūdens lakstīgalas" (atdzeja)
- 2005: Pēters Brūveris, "Valodas ainava" (dzeja), Guntars Godiņš — M. Trāts "Haralas dzīvesstāsti" (atdzeja)
- 2006: Liāna Langa, "Antenu burtnīca" (dzeja), Gita Grīnberga — A. Rembo "Sezona ellē. Iluminācijas" (atdzeja)
- 2007: Inga Gaile, "Kūku Marija" (dzeja), Leons Briedis — F. Pesoa "Metafiziskais inženieris", E. Montāle "Cilvēki ar murdiem" (atdzeja)
- 2008: Kārlis Vērdiņš, "Es" (dzeja), Leons Briedis — 5 Brazīlijas dzejnieku izlases (atdzeja)
- 2009: Arvis Viguls, "Istaba" (dzeja), Uldis Bērziņš — F. Demirāgs "Gaisos tālu medību balsis" (atdzeja)
"Latvju Tekstu" dzejas balva: 2010.-2015.
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2010: Jānis Rokpelnis, "Nosaukums" (dzeja), Ingmāra Balode - Ā. Zagajevska "Svešā skaistumā" (atdzeja)
- 2011: Anna Auziņa, "Es izskatījos laimīga" (dzeja)
- 2012: Inga Gaile, "Migla" (dzeja), Maima Grīnberga - P. Sārikoski "Tiarnia" (atdzeja)
- 2013: Edvīns Raups, "Mirklis šis", Marts Pujāts, "Nāk gaismā pati lampa" (dzeja)
- 2014: Inese Zandere, "Putna miegā" (dzeja)
- 2015: Daina Sirmā, "Iekšpagalms" (dzeja), Uldis Bērziņš - J. Seiferta "Mēra stabs / Skūpstu grāmata" (atdzeja)
Dzejas dienu balva: kopš 2018. gada
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2018: Gunta Šnipke, "Ceļi"
- 2019: Arvis Viguls, "Grāmata"[1]
- 2020: Raimonds Ķirķis, "Kartes", Jānis Hvoinskis, "Mūza no pilsētas N."
- 2021: Ivars Šteinbergs, "Strops"
- 2022: Artis Ostups, "Variācijas par mēness tēmu"
- 2023: Marts Pujāts, "Dāma baltos džinsos" (dzeja), Raimonds Ķirķis, Iļjas Kaminska "Kurlā republika" (atdzeja)
- 2024: Roberts Vilsons, "Muļķu ķērājs" (dzeja), Ieva Lapiņa, senās Ķīnas dzejas izlase "Upes sniegs" (atdzeja)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Dzejas dienu balvu saņem Arvis Viguls». www.satori.lv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-12. Skatīts: 2019-11-11.
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license.
Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license.
Credit:
(see original file).
