Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru. Doplera efekts ir nosaukts par godu austriešu fiziķim Kristiānam Dopleram, kurš aprakstīja šo parādību 1842. gadā.

Doplera efektu attiecībā uz skaņu var dzirdēt, ja virzienā uz novērotāju ātri kustas kāds skaņas avots, piemēram, automašīna vai vilciens ar ieslēgtu skaņas signālu — tad skaņas (svilpiena) tonis ir jūtami augstāks, nekā, lokomotīvei atrodoties tieši blakus novērotājam, kad tas sadzird "īsto" skaņas toni. Kad lokomotīve pabraukusi garām novērotājam un sāk attālināties no tā, skaņas tonis strauji pazeminās.

Astronomijā izšķir gaismas sarkano nobīdi un zilo (violeto) nobīdi.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Doplera efekts