Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Brīvības iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Brīvības iela
Ielas novietojums Rīgā
Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons
Apkaime	Centrs, Brasa, Grīziņkalns
Garums	3049 m
Vēsturiskie nosaukumi	Lielā Smilšu iela Aleksandra iela Lielā Aleksandra iela Ļeņina iela
Joslu skaits	4
Segums	asfaltbetons
Celtnes	Radisson Blu Hotel Latvija Sv. Ņevas Aleksandra baznīca Dailes teātris Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca
Sabiedriskais transports
Autobuss	3. 6. 9. 16. 21. 50.
Trolejbuss	4. 12. 13. 14. 16. 17. 31. 34.
Tramvajs	1.
Brīvības iela Vikikrātuvē

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam. Tā šķērso šādas Rīgas apkaimes: Centrs, Brasa, Grīziņkalns.

Brīvības iela sākas kā Brīvības bulvāra turpinājums krustojumā ar Elizabetes ielu un ved līdz Gaisa tiltam, aiz kura turpinās kā Brīvības gatve.

Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. gada zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu. Tā sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818. gadā ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem un pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija vistālāk apbūvētā iela. Pēc vaļņu nojaukšanas 1859. gadā, Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. Pēc 1870. gada Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri.

20. gadsimta sākumā Lielo Aleksandra ielu sauca par Aleksandra ielu. 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības ielu. Vācijas okupācijas laikā 1941.—1944. gadā ielu sauca par Ādolfa Hitlera ielu. Pēc PSRS okupācijas atjaunošanas 1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē un nosauca par Ļeņina ielu.^[1]

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tā atguva Brīvības ielas nosaukumu, vienlaikus atdalot Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri un Brīvības gatvi, bet saglabājot vienoto numerāciju.

• 
  Aleksandra ielas krustojums ar Elizabetes ielu pēc 1901. gada
• 
  Brīvības un Elizabetes ielu krustojums (1934)
• 
  Brīvības un Elizabetes ielu stūris pirms 1940. gada
• 
  Aleksandra ielas un Ņevas ielas krustojums 1892. gadā pie Sv. Ņevas Aleksandra baznīcas
• 
  Aleksandra ielas un Dzirnavu ielas krustojums 19. gadsimtā (Riharda Vāgnera dzīvesvieta Rīgā)
• 
  Nams Aleksandra ielā (bijušais Büngnerhof, 1900-1901), tagad nams Brīvības ielā 55 uz krustojuma ar Ģertrūdes ielu
• 
  Aleksandra iela starp Romanova un Ģertrūdes ielām
• 
  Aleksandra iela ar restorānu "Alchambra" (nojaukts 1960. gados, tagad šajā vietā cits nams Brīvības ielā 49/53)
• 
  Tetera nams (Haus Tetter) Aleksandra un Stabu ielas stūrī
• 
  Nojauktie Brīvības ielas nami starp Aizsargu un Šarlotes ielām (tagadējā Dailes teātra vieta)
• 
  Brīvības un Miera ielas krustojums (ap 1935)
• 
  Vecais Rīgas Aleksandra tirgus (tagad laukums pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas) ar zirgu tramvaja galapunktu (1899)
• 
  Aleksandra iela pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas
• 
  Aleksandra ielas viadukts (Gaisa tilts) pēc 1906. gada
• 
  Gaisa tilts

• Rīga
• Centra rajons
• Sabiedriskais transports Rīgā
• Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā
• Rīgas klimats

• Brīvības iela portālā UzKartes.lv