Boriss Godunovs Бори́с Фёдорович Годуно́в
Krievijas cars
1598. gada 21. februārī — 1605. gada 23. aprīlī
Kronēšana	1598. gada 1. septembrī
Priekštecis	Fjodors I
Pēctecis	Fjodors II
Dzimis	ap 1551. gadu Vjazma, Krievijas cariste (Smoļenskas apgabals,  Krievija)
Miris	1605. gada 23. aprīlī (53—54 gadu vecumā) Maskava, Krievijas cariste ( Krievija)
Apglabāts	Trīsvienības-Sergija lavra, Sergijevposada, Maskavas apgabals,  Krievija
Dzīvesbiedre	Marija Skuratova
Bērni	Fjodors II Ksenija Godunova
Dinastija	Godunovu dinastija
Tēvs	Fjodors Godunovs
Māte	Stefanida
Reliģija	pareizticība

Boriss Godunovs (krievu: Бори́с Фёдорович Годуно́в, dzimis ap 1551. gadu miris 1605. gada 23. aprīlī) bija krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585. gada. Pēc Fjodora I nāves viņš kļuva par Krievijas caru no 1598. gada līdz savai nāvei 1605. gadā. Neveiksmīgi centās nodibināt Godunovu dinastiju, bet viņa dēls un troņa mantinieks Fjodors II Godunovs tika nogalināts neilgi pēc kronēšanas.

Pēc Krievu-zviedru kara 1595. gada 18. maijā noslēgtā Tezvinas miera līguma cars Fjodors I atguva Ingriju, bet par labu Zviedrijai atteicās no pretenzijām uz Igaunijas hercogisti. Tādēļ arī cars Boriss ārlietu dokumentus vairs neparakstīja kā "Livonijas lielkņazs", lietojot šādu pilno titulu:

"No Dieva žēlastības cars un lielkņazs Boriss Fjodorovičs, visas Krievzemes patvaldnieks, Vladimiras, Maskavas, Novgorodas valdnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas kungs un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas valdnieks un lielkņazs, visas Ziemeļu zemes pavēlnieks un Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkesu un Kalnu kņazu kungs un daudzu citu valstu kungs un īpašnieks."

(krievu: Божiею милостiю Великого Государя Цара и Великого Князя Бориса Θедоровича всеа Русии Самодержцы, Владымерского, Московъского, Новогородского, Цара Казанъского, Цара Астараханьского, Цара Сибирского, Государа Псковъскаго и Великого Князя Смоленьского, Тверьского, Югоръского, Пермъского, Вятъского, Болгарского и иныхъ, Государя и Великого Князя Новагорода Низовское земли, Черниговъского, Резанского, Ростовъского, Ярославъского, Бђлоозерского, Удорского, Обдоръского, Конденъского, и всея Сђверъные стороны Повелителя, и Государя Иверское земъли, Грузинскихъ царей, и Кабардинскiе земъли, Черкасскихъ и Горъскихъ князей и иныхъ многихъ Государствъ Государа и Обааладетеля.)^[1]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boriss Godunovs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)