Boļeslavs III Greizmutis Bolesław III Krzywousty
Polijas kņazs
1102. gads — 1138. gads
Priekštecis	Vladislavs I Hermanis
Pēctecis	Vladislavs II Trimdinieks
Dzimis	1086. gada 20. augustā Plocka, Polijas karaliste (Mazovijas vojevodiste,  Polija)
Miris	1138. gada 28. oktobrī (51—52 gadu vecumā) Sohačeva, Polijas karaliste (Mazovijas vojevodiste,  Polija)
Apglabāts	Plockas katedrāle (Bazylika katedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Płocku), Plocka,  Polija
Dzīvesbiedre	Kijivas Zbislava Bergas Salomeja
Bērni	no Zbislavas: Vladislavs II Trimdinieks Judīte? no Salomejas: Lešeks Polijas Riheza meita Kazimirs Ģertrūde Boļeslavs IV Cirtainais Meško III Vecais Dobroņega Judīte Henriks Agnese Kazimirs II Taisnīgais
Dinastija	Pjastu dinastija
Tēvs	Vladislavs I Hermanis
Māte	Bohēmijas Judīte
Reliģija	katolisms

Boļeslavs III Greizmutis (poļu: Bolesław III Krzywousty; dzimis 1085. gada 20. augustā, miris 1138. gada 28. oktobrī) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1106. gada līdz savai nāvei 1138. gadā.

Boļeslavs bija Polijas kņaza Vladislava I Hermaņa dēls no laulībām ar Bohēmijas karaļa Vratislava II meitu Judīti. Bija precējies ar Kijivas lielkņaza Svjatopolka Jaroslaviča meitu Zbislavu (dēls - nākamais Polijas lielkņazs Vladislavs II Trimdinieks) un grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas (6 dēli un 8 meitas, to starpā - Polijas lielkņazs Boļeslavs IV Cirtainais, Polijas kņazi Meško III Vecais un Kazimirs II).

Pēc tēva nāves valdīja Mazovijā, bet 1106. gadā padzina savu pusbrāli Zbigņevu no Krakovas un pats kļuva par lielkņazu.

1109. gadā sakāva pomerāniešus Naklo kaujā un atkal pievienoja Pomerāniju Polijai, iegūstot valstij pieeju pie Baltijas jūras. Tajā pašā gadā sakāva Svētās Romas impērijas imperatoru Heinrihu V un pusbrāli Zbigņevu Glogovas kaujā un Hundsfeldas kaujā. 1135. gadā tomēr kļuva par Heinriha IV dēla, imperatora Lotāra II vasali ar lēni - Pomerāniju un Rīgenes salu. No 1132. līdz 1135. gadam ar maziem panākumiem karoja Ungārijā.

Īsi pirms nāves Boļeslavs III izdeva testamentu, sadalot Poliju starp saviem četriem dēliem. Viņš noteica, ka vecākajam dēlam ir virsvadība pār pārējiem, kā arī to, ka tam pienākas Mazpolijas apgabals ar galvaspilsētu Krakovu un Pomerānija. Šis princips drīz vien tika lauzts un Polijā iestājās gandrīz 200 gadu ilgs sadrumstalotības periods, kad Krakovas kņazs bija tikai viens no līdzīgiem kņaziem Polijas teritorijā.

Apglabāts Plockā - Mazovijas vēsturiskajā galvaspilsētā.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boļeslavs III Greizmutis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)