Alhambra
الحمراء
Alhambra
Atrašanās vieta	Granada, Andalūzija, Spānija
Koordinātas	37°10′0″N 3°35′24″W / 37.16667°N 3.59000°W / 37.16667; -3.59000Koordinātas: 37°10′0″N 3°35′24″W / 37.16667°N 3.59000°W / 37.16667; -3.59000
Uzcelts	9. gadsimts
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, iii, iv
Iekļauts	1984 (8. sesija) 1994 (18. sesija — paplašinājums)
Aizsardzības nr.	314
Valsts	Spānija
Reģions	Eiropa un Ziemeļamerika

Alhambra (arābu: الْحَمْرَاء‎, Al-Ḥamrā'  — ‘sarkanais cietoksnis’,^[1] izrunā: /ʔælħæmˈɾˠɑːʔ/, spāņu: Alhambra, izrunā: /aˈlambɾa/) ir pils un cietokšņa komplekss Granadā, Andalūzijā, Spānijā. Mūsdienās Alhambra ir viena no iecienītākajiem tūristu apskates vietām Spānijā. 1984. gadā tā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2007. gada 31. decembrī nacionālais parks atzīts par vienu no Divpadsmit Spānijas dārgumiem.

Alhambra lielākoties tika celta laika posmā no 1238. līdz 1358. gadam, lai gan jau no 889. gada tur atradās neliels cietoksnis. Alhambru uzcēla Granadas mauru valdnieki. Pili izmantoja arī pēdējais musulmaņu Granadas emīrs Muhameds XII (spāniski zināms kā Boabdils). Ar to saistītā leģenda vēsta, ka Boabdils, nododot Granadas Emirātu spāņiem un dodoties prom, apstājās tālākājā vietā, no kuras vēl varēja saskatīt Alhambras pili, lai pēdējo reizi aplūkotu savu valsti. Kalnu pāreja, kur tas notika, šodien saucas Suspiro del Moro, kas tulkojumā nozīmē "Maura nopūta".^[2] Pēc mauru padzīšanas 1492. gadā Alhambra tika izlaupīta un daļēji nopostīta. 16. gadsimtā Spānijas karalis Kārlis V (Spānijā zināms kā Karloss I) daļu no pils pārbūvēja renesanses stilā. 1812. gadā pili daļēji nopostīja franči, kas Napoleona Bonaparta vadībā karoja ar spāņiem. 1821. gadā Alhambra cieta arī zemestrīcē. Pils atjaunošanas darbi sākās 1828. gadā un turpinājās līdz pat 20. gadsimtam.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alhambra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Alhambra in turgranada.es Granadas provinces oficiālā tūrisma mājaslapa

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā Kultūra Aizvēsturiskās alu zīmējumu vietas Koa ielejā un Sjega Verdē Alhambra, Generalife un Albajsīna Alkalas de Enaresas universitāte un vēsturiski iežogotā teritorija Altamiras ala un Paleolīta alu māksla Spānijas ziemeļos Alu zīmējumi Ibērijas pussalas Vidusjūras baseinā Antekveras dolmeņu vieta Antonio Gaudi darbi Atapuerkas arheoloģiskā vieta Avilas vecpilsēta un tās baznīcas Biskajas tilts Burgosas katedrāle Dzīvsudraba mantojums. Almadena un Idrija Eivisa, bioloģiskā daudzveidība un kultūra Elčas palmu mežs Eskorjala klosteris un apkārtne, Madridē Herkulesa tornis Kaseresas vecpilsēta Kataloņu mūzikas pils un Santpau slimnīca, Barselonā Kataloņu romānikas baznīcas Valldeboi Koa ielejas un Sjega Verdes aizvēsturiskie klinšu zīmējumi (kopā ar Portugāli) Kordovas vēsturiskais centrs (Kordovas katedrāle) Vēsturiskās sienas Kvenkas pilsētā Lasmedulasa La Lonha de la Seda Valensija Medina Asaara Meridas arheoloģiskais ansamblis Mudeharas arhitektūra Aragonā Ovjedo pieminekļi un Astūrijas karaliste Pobletas klosteris Romiešu valnis Lugo Salamankas vecpilsēta Sankristovala de la Laguna Sanmiljana Juso un Suso klosteris Santamarijas de Gvadelupes karaliskais klosteris Santjago de Kompostela (vecpilsēta) Serras de Tramuntanas kultūrainava Santjado de Kompostelas ceļi: Camino Francés un Ziemeļspānijas ceļi Segovijas vecpilsēta un tās akvedukts Katedrāle, Alkazars un Indijas Galvenais arhīvs, Seviljā Tarrako arheoloģiskais ansamblis Toledo vēsturiskais centrs Uvedas un Baesas renesanses pieminekļu ansambļi Daba Donjanas nacionālais parks Garahonajas nacionālais parks Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži Teides nacionālais parks Jaukti Pireneji — Monte Perdido Eivisa, bioloģiskā daudzveidība un kultūra