Aleksandrs fon Keizerlings
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; 1815. gada 15. augusts - 1891. gada 8. maijs) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs. Vadījis vairākas ekspedīcijas Krievijā, pētījis tās ģeoloģiju, botāniku, zooloģiju, kartogrāfiju, paleontoloģiju.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aleksandrs fon Keizerlings ir cēlies no senas Kurzemes grāfu Keizerlingu dzimtas. Viņa tēvs bija Kabiles muižas īpašnieks grāfs Heinrihs Dītrihs Vilhelms fon Keizerlings-Rautenburgs (1775-1850), bet māte – Anna Amālija Benigna, dzimusi Nolde (1780-1851).
1834.—1840. gadā Berlīnes Universitātē studēja jurisprudenci, bet Aleksandra Humbolta ietekmē pārgājis uz dabaszinātņu studijām, galvenokārt interesējies par zooloģiju, ģeoloģiju un paleontoloģiju. 1840. gadā kā naturālists piedalījās barona A. Meijendorfa vadītajā ekspedīcijā Krievijā. 1841. gadā viņš piedalījās sera R. Marčisona (Murchison) un E. de Verneila (de Verneuil) vadītajā ekspedīcijā uz Urāliem un piedalījās paleontoloģiskās kolekcijas veidošanā, kas kalpoja par pamatu īpaša Perma perioda izdalīšanai Zemes ģeoloģiskajā vēsturē. 1843. gadā Krievijas valdības uzdevumā viņš devās ekspedīcijā uz Pečoras upes baseina un Timanas augstienes apvidiem (tagadējā Komi Republika), par kuru viņš publicēja plašu zinātnisku apskatu par šo reģionu, par kuru saņēma Demidova prēmiju un tika ievēlēts par vairāku zinātnisko biedrību locekli.[1]
Pēc apprecēšanās ar Krievijas Impērijas finanšu ministra Georga Kankrina meitu Zinaīdu viņš 1847. gadā pārtrauca piedalīties ekspedīcijās un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi pūrā iegūtajā Raikilas muižā (tagad - Raplas apriņķī Igaunijā). Tur viņš turpināja publicēt zinātniskus rakstus un pievērsās sabiedriskai darbībai. 1857.—1863. gadā viņš bija Igaunijas guberņas bruņniecības priekšstāvis (Ritterschaftshauptmann), lauksaimniecības biedrības vadītājs, un pēc tam Tērbatas mācību apgabala kurators (1862—1869). Viņa laikā ar 1865. gada statūtu palīdzību Tērbatas Universitātei piešķirta lielāka autonomija.
Mūža nogalē strādāja pie paparžu zinātniskās klasifikācijas izveides un publicēja monogrāfiju "Genus Adiantum" par šo tēmu. Viņš palīdzēja veidot Tallinas dabaszinātnisko muzeju.
Miris 1891. gadā savā muižā Raikīlā.
Viņa mazdēls Hermanis fon Keizerlings (1880—1946) bija ievērojams filosofs, kas savās atmiņās par vectēvu rakstīja: "Kādā dienā, staigādams ar bērniem pa mežu, mans vectēvs uzdūrās milzīgam, dīvainam akmenim un, it kā kāda iekšēja spēka vadīts, teica: „Šeit lai reiz mūs visus apbedī!” [..] Neviens man nespēj nolaupīt atmiņas. Es tāpat zinu savu izcelšanās vietu. Šodien ne mazāk kā jebkad agrāk es piederu savai dzimtenei, cik nu ikvienam ceļiniekam zemes virsū var būt šī mājas sajūta, un tāpēc ka es esmu baltietis, ne valsts vācietis, es spēju darīt to, ko daru.” [2]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Notiz über Verbreitung der geognostischen Formationen in europäischen Russland. (Бюллет. Моск. Общ. Естеств. том XIV, 1840)
- Die Wirbelthiere Europas, (F. Vieweg und Sohn, Braunschweig, 1840, kopā ar Johanu Heinrihu Blaziusu).
- Wissenschaftliche Beobachtungen auf einer Reise in das Petschora-Land, im Jahre 1843 (C. Kray, St. Petersburg, 1846, kopā ar Paulu Teodoru fon Krūzenšternu).
- Fossile Mollusken. (St. Petersburg 1848).
- Geologie des europäischen Rußlands und des Urals (bearb. von Gustav Leonhard. Stuttgart 1848)
- Der nördliche Ural und das Küstengebirge Pai-Choi, untersucht und beschrieben von einer in den Jahren 1847, 1848 und 1850 durch die kaiserlich-russische geographische Gesellschaft ausgerüsteten Expedition (Buchdruckerei der kaiserlichen Akademie der Wissenschaften, St. Petersburg, 1853).
- Polypodiacea et cyatheacea herbarii bungeani (W. Engelmann, Leipzig, 1873).
- Genus Adiantum L. Recensuit Alexander Keyserling… (St. Petersburg, 1875).
- Aus dem Tagebuchblättern des Grafen Alexander Keyserling… (Stuttgart, 1894).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Кейзерлинг Александр Андреевич. Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона
- ↑ Hermann Keyserling. Das Spektrum Europas, Deutsche Verlagsanstalt, Berlin/Stuttgart 1928 (citātu tulkojis Austris Ruņģis)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs fon Keizerlings.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
