Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Metīda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Metīda  

Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	Endrū Greiems
Atklāšanas datums	1848. gada 25. aprīlī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(9) Metis
Citi nosaukumi [1]	1974 QU2
Mazo planētu kategorija	Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs	2,678 AU [1]
Perihēlijs	2,0945973 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss)	2,3864348 AU [1]
Ekscentricitāte	0,1222902[1]
Apriņķojuma periods	3,69 a [1]
Slīpums	5,57444°[1]
Uzlecošā mezgla garums	68,94474°[1]
Pericentra arguments	5,86880°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	~ 190 km [2]
Ģeometriskais albedo	0,118[2]
Asteroīdu spektru tipi	S
Redzamais spožums	11,68 [3]
Absolūtais spožums	6,28 H [1]

Metīda, arī 9 Metīda ir asteroīds ar diametru apmēram 190 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.

Objektu atklāja 1848. gada 25. aprīlī īru astronoms Endrū Greiems (Andrew Graham) Markrī observatorijā un nodēvēja grieķu dievietes Metīdas vārdā. Metīda grieķu mitoloģijā ir Zeva pirmā sieva, Okeāna un Tetīdas meita.^[4] Tas ir vienīgais E. Greiema atklātais asteroīds.

Habla kosmiskā teleskopa attēli un objekta spožuma maiņas līknes parāda, ka tā forma ir neregulāri izstiepta, ar vienu "smailu" un otru noapaļotu galu. Metīdas masa aprēķināta ap (1,47 ± 0,20) x 10¹⁹ kg, atbilst apmēram 0,5 % no visas asteroīdu joslas objektu masas. Spektroskopiskie pētījumi liecina, ka Metīdai un 113 Amaltejai ir ļoti līdzīgs virsmas sastāvs, iespējams, abi asteroīdi ir radušies no viena objekta, kurš izjucis pirms apmēram miljards gadiem.^[5]