Šis raksts ir par asteroīdu. Par citām jēdziena Astraja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Astraja  

Astrajas 3D modelis
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	Kārlis Ludvigs Henke
Atklāšanas datums	1845. gada 8. decembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(5) Astraea
Citi nosaukumi [1]	1969 SE
Mazo planētu kategorija	Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs	3.066 AU [1]
Perihēlijs	2.0818627 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss)	2.5738091 AU [1]
Ekscentricitāte	0.1911355[1]
Apriņķojuma periods	4.13 a [1]
Slīpums	5.36852°[1]
Uzlecošā mezgla garums	141.59557°[1]
Pericentra arguments	358.92895°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	~ 119.07km [2]
Ģeometriskais albedo	0.2268[2]
Asteroīdu spektru tipi	S
Redzamais spožums	12.31 [3]
Absolūtais spožums	6.85 H [1]

Astraja, arī 5 Astraja, oficiāli 5 Astraea ir asteroīds ar diametru apmēram 119 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā. Tas ir neregulāras formas, pieder S tipa asteroīdiem.

Objektu atklāja 1845. gada 8. decembrī vācu astronoms Kārlis Ludvigs Henke (Karl Ludwig Hencke) un nodēvēja to grieķu dievietes Astrajas vārdā. Astraja grieķu mitoloģijā ir Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete.^[4] Tas ir piektais atklātais asteroīds. K.Henke bija astronoms-amatieris, strādāja par pasta priekšnieku Prūsijas pilsētiņā Drīzenē. Astraju viņš atklāja nejauši, raugoties pēc Vestas. 1847. gadā viņš atklāja arī sesto asteroīdu – Hēbi.

Astrajai ir spoža virsma, iespējams sastāv no dzelzs-niķeļa maisījuma ar magnija un dzelzs silikātiem.