Šis raksts ir par 2021. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2021. gads Latvijā.

2021. gads (MMXXI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā. Tas bija mūsu ēras divdesmit pirmā gadsimta un trešās tūkstošgades 21. gads, kā arī 1. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.

2021. gadā tika rīkoti lielākie pasākumi, kas sākotnēji tika plānoti 2020. gadā, tostarp Eirovīzijas dziesmu konkurss, UEFA Euro 2020, 2020. gada vasaras olimpiskās spēles un Expo 2020, kas tika atlikti vai atcelti COVID-19 pandēmijas dēļ.

Apvienoto Nāciju Organizācija pasludināja 2021. gadu par Starptautisko miera un uzticības gadu,^[1] Starptautisko ilgtspējīgai attīstībai radošās ekonomikas gadu,^[2] Starptautisko augļu un dārzeņu gadu^[3] un Starptautisko bērnu darba izskaušanas gadu.^[4]

Katoļu baznīca pasludināja 2021. gadu par Svētā Jāzepa gadu.^[5]

• 1. janvāris:
  • Portugāle kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti;^[6]
  • stājās spēkā Āfrikas Kontinentālā brīvās tirdzniecības zona.
• 4. janvāris:
  • Apvienotās Karalistes tiesa atteicās ASV izdot Džūljanu Asānžu, savukārt Meksika viņam piedāvā politisko patvērumu.^[7]
  • Katara un Saūda Arābija atkal atvēra savstarpējo robežu.^[8]
• 6. janvāris — pēc Donalda Trampa atbalstītāju mītiņa pie ASV Kapitolija daudzi no tiem ielauzās Kapitolijā; vēlāk iebrucēji tika izdzīti, un nākamajā rītā Kongress apstiprināja ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus;^[9] nemieros bojā gāja pieci cilvēki, starp tiem arī policists.^[10]
• 7. janvāris:
  • Īlons Masks kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku.^[11]
  • Irāka izdeva aresta orderi Donaldam Trampam par Kāsema Soleimānī slepkavību.^[12]
• 8. janvāris — Bitcoin cena sasniedza 41 973 ASV dolāru.
• 10. janvāris:
  • Kirgizstānā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Sadirs Džaparovs, un referendums par konstitūcijas reformu, kurā tika atbalstīta prezidentālas republikas valdības forma.
  • Kims Čonins tika ievēlēts par Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā valdošās Korejas Strādnieku partijas ģenerālsekretāru, mantojot titulu no sava nelaiķa tēva Kima Čenira, kurš nomira 2011. gadā.^[13]
• 11. janvāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 90 000 000.
• 13. janvāris:
  • Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja par atkāpšanos no amata.
  • ASV Pārstāvju palāta nobalsoja par valsts prezidenta Donalda Trampa impīčmentu; Tramps bija pirmais ASV prezidents, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.^[14]
  • Francijas pilsētā Lionā pirmo reizi medicīnas vēsturē tika veikta abu roku un plecu transplantācija.^[15]
• 15. janvāris:
  • pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 2 000 000, to skaitā ASV — 400 tūkstošus;
  • Krievija paziņoja, ka izstāsies no Atvērto debesu līguma;
  • Marka Rites vadītā Nīderlandes Ministru Padome atkāpās pēc bērnu labklājības krāpšanas skandāla.
• 20. janvāris:
  • Džo Baidens stājās ASV prezidenta amatā, nomainot Donaldu Trampu; pirmajā prezidentūras dienā Baidens atcēla vairākus strīdīgākos Trampa rīkojumus: ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām, ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas, sienas celšanu uz robežas ar Meksiku, naftas vada Keystone XL būvēšanu u. c.
  • Kamala Herisa kļuva par pirmo sievieti, kas iecelta ASV viceprezidenta amatā.^[16]
• 21. janvāris:
  • Mongolijas premjerministrs Uhnaagijins Hurelsuhs pēc protestiem atkāpās no amata;
  • Kanādas ģenerālgubernatore Žilija Pajeta atkāpās no amata pēc skandāla par toksiskas darba vides radīšanu viņas birojā; viņas vietā par administratoru iecelts Ričards Vāgners.
• 24. janvāris — par Portugāles prezidentu atkārtoti ievēlēts Marselu Rebelu de Souza.
• 25. janvāris — pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 100 miljonus.
• 26. janvāris:
  • par Igaunijas premjerministri kļuva Kaja Kallasa, nomainot Jiri Ratasu
  • Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņoja par atkāpšanos no amata.
• 29. janvāris — Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja AstraZeneca vakcīnas izmantošanu pret COVID-19.^[17]

• 1. februāris:
  • Mjanmas bruņotie spēki veica valsts apvērsumu; aizturēts valsts prezidents Vins Mjins, kā arī valdības vadītāja Auna Sana Su Či.
  • Kosova oficiāli nostiprināja diplomātiskās attiecības ar Izraēlu un paziņoja par vēstniecības atvēršanu Jeruzalemē.^[18]
  • COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 100 miljonus
• 2. februāris — Džefs Beizoss paziņoja, ka 2021. gadā atkāpsies no Amazon izpilddirektora amata.^[19]
• 3. februāris — Kanāda kļuva par pirmo valsti, kas teroristisko organizāciju sarakstā ierakstīja Proud Boys.^[20]
• 4. februāris — Džo Baidens paziņoja, ka ASV pārtrauks ieroču piegādi Saūda Arābijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem to izmantošanai Jemenas pilsoņu karā.^[21]
• 9. februāris — Apvienoto Arābu Emirātu zonde Al Amal iegāja Marsa orbītā, kļūstot par arābu pasaules pirmo kosmisko aparātu, kas sasniedzis citu planētu.
• 13. februāris:
  • par Itālijas premjerministru kļuva Mario Dragi.
  • ASV Senāts attaisnoja Donaldu Trampu impīčmenta prāvā.
• 18. februāris:
  • Mars 2020: uz Marsa virsmas nosēdās NASA pašgājējs Perseverence un helikopters Ingenuity;^[22][23]
  • Gruzijas premjerministrs Giorgi Gaharia paziņoja par atkāpšanos no amata, par premjerministra pienākumu izpildītāju kļuva Maia Ckitišvili.
• 19. februāris — ASV 107 dienas pēc izstāšanās atkal pievienojās Parīzes nolīgumam.^[24]
• 20. februāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 200 miljonus.
• 22. februāris — par Gruzijas premjerministru kļuva Irakli Garibašvili.
• 25. februāris:
  • pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 2,5 miljonus.
  • Armēnijas bruņotie spēki aicināja premjerministru Nikolu Pašinjanu atkāpties no amata. Savukārt Pašinjanu apvainoja bruņotos spēkus valsts apvērsuma mēģinājumā.^[25][26]
• 26. februāris — Nigērijā no Zamfaras štata skolas neidentificētas bruņotas personas nolaupījušas 279 skolnieces.^[27] Visas meitenes tika atbrīvotas 2. martā.^[28]

• 1. marts — Parīzes tiesa Francijas eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzina par vainīgu korupcijā un piesprieda trīs gadus ieslodzījumā, divus no tiem nosacīti.^[29]
• 6. marts — Romas pāvests Francisks Nedžefā tikās ar lielajatollu Ali Sistani. Tā bija vēsturiski pirmā Romas pāvesta un lielajatollas tikšanās.^[30]
• 7. marts — Šveice, pievienojoties Austrijai, Dānijai, Francijai, Beļģijai, Latvijai un Bulgārijai, kļuva par septīto valsti Eiropā, kurā aizliedza publiski valkāt burku.^[31][32]
• 17. marts — nomira Tanzānijas prezidents Džons Magufuli; prezidenta amatu pārņēma viceprezidente Samia Suluhu.
• 20. marts — Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ar oficiālu valdības laikrakstā publicēto prezidenta dekrētu paziņoja par savas valsts izstāšanos no Stambulas konvencijas. Turcija kļuva par pirmo valsti, kas no tās izstājusies.^[33]
• 23. marts — Suecas kanālā uz sēkļa uzskrēja un kuģu ceļu nosprostoja viens no lielākajiem konteinerkuģiem pasaulē — Ever Given. Šis notikums izraisīja ievērojamus traucējumus pasaules tirdzniecībā.^[34]
• 25. marts — COVID-19 pandēmija: vakcināciju skaits pasaulē pārsniedza 500 miljonus.^[35]
• 29. marts — Suecas kanāla sastrēgums: kuģi Ever Given izdevās novilkt no sēkļa Suecas kanālā.

• 1. aprīlis — par Slovākijas premjerministru kļuva Eduards Hegers, nomainot Igoru Matoviču.
• 2. aprīlis — Krievija brīdināja, ka NATO karaspēka sūtīšana uz Ukrainu radīs turpmāku spriedzi, tā reaģējot uz NATO izteiktajām bažām par plašu Krievijas militāro spēku izvietošanu pie Ukrainas robežām.^[36]
• 4. aprīlis — Bulgārijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu (25,7 %) ieguva partiju GERB un SDS koalīcija.
• 5. aprīlis — par Vjetnamas prezidentu kļuva premjerministrs Ngujens Suans Fuks, nomainot Ngujenu Fu Trongu; par premjerministru kļuva Fams Mins Čins.
• 11. aprīlis — Kirgizstānā referendumā tika atbalstīta jaunā konstitūcija.
• 17. aprīlis:
  • pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 3 miljonus;
  • Čehijas valdība paziņoja, ka Krievijas drošības dienests ir atbildīgs par divu munīcijas noliktavu sprādzieniem 2014. gadā; pēc tam tika izraidīti 18 Krievijas diplomāti un iespējamie spiegi.
• 19. aprīlis:
  • Mars 2020: helikopters Ingenuity pirmoreiz pacēlās no Marsa virsmas.
  • Rauls Kastro atkāpās no Kubas komunistiskās partijas pirmā sekretāra amata, izbeidzot vairāk nekā 62 gadus ilgu brāļu Kastro valdīšanu Kubā.^[37]
• 20. aprīlis — sadursmēs ar nemiernieku spēkiem tika nogalināts Čadas prezidents Idriss Debī;^[38] pēc tam tika apturēta valsts konstitūcijas darbība un izveidota pārejas militārā padome, kas 18 mēnešus valdītu valstī.
• 21. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē inficēto skaitam tuvojoties otrajam maksimumam, Indija ziņoja par 315 000 inficēšanās gadījumiem 24 stundu laikā, kas bija lielākais vienas dienas skaits jebkurā pasaules vietā līdz šim brīdim.
• 24. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcināciju skaits pārsniedza 1 miljardu; puse no šīm devām tika ievadītas trijās valstīs (ASV, Ķīnā un Indijā).
• 25. aprīlis:
  • Albānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā Sociālistu partija.
  • robežu strīdā starp Kirgizstānu un Tadžikistānu vismaz 55 cilvēki gāja bojā un gandrīz 50 000 iedzīvotāji tika pārvietoti.
• 29. aprīlis:
  • pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 150 miljonus;
  • Ķīnā tika palaists orbitālās stacijas Tiangong pirmais modulis Tianhe.

• 3. maijs — Mehiko sabrūkot metro posmam, vismaz 25 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 70 ievainoti;^[39] tā bija nāvējošākā metro katastrofa pēdējo gandrīz 50 gadu laikā.^[40]
• 7. maijs — kiberuzbrukumā cieta ASV lielākā naftas produktu cauruļvadu operatora Colonial Pipeline datorsistēmas, paralizējot cauruļvadu darbību; lai atbloķētu sistēmas, grupējumam Darkside tika samaksāta 4,4 miljonus dolāru liela izpirkuma maksa.
• 8. maijs — Afganistānas galvaspilsētā Kabulā pie skolas tika uzspridzināta automašīna, nogalinot 85 un ievainojot vairāk nekā 165 cilvēkus, tostarp skolēnus.^[41]
• 21. maijs — Rīgā sākās Pasaules čempionāts hokejā.
• 18.—22. maijs — Roterdamā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Måneskin ar dziesmu Zitti e buoni no Itālijas.^[42][43]
• 23. maijs — Ryanair lidojuma 4978 lidmašīna piespiedu kārtā tika nosēdināta Minskas Nacionālajā lidostā, kur vienu no tās pasažieriem — baltkrievu opozicionāru un žurnālistu Ramanu Prataseviču — apcietināja Baltkrievijas kriminālpolicija.^[44]

• 11. jūnijs — dažādās Eiropas pilsētās sākās UEFA Euro 2020, kas noritēja līdz 11. jūlijam;^[45] par uzvarētājiem kļuva Itālijas futbola izlase.
• 13. jūnijs:
  • Brazīlijā sākās Copa América, kas norisinājās līdz 10. jūlijam;^[46] par uzvarētājiem kļuva Argentīnas futbola izlase.^[47]
  • visilgāk amatā esošais Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu tika atbrīvots no amata; Naftali Benets tika ievēlēts par jauno Izraēlas premjerministru.^[48]
• 25. jūnijs — Vircburgas saduršanas uzbrukums, kurā uzbrucējs nogalināja trīs civiliedzīvotājus un vēl septiņus ievainoja.

• 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Slovēnija, nomainot Portugāli.
• 10. jūlijs — ASV sākās CONCACAF Zelta kauss, kas norisinājās līdz 1. augustam; par uzvarētājiem kļuva ASV futbola izlase.^[49]
• 13. jūlijs — par Nepālas premjerministru kļuva Sers Bahādurs Deuba, nomainot Khadgu Prasādu Sarmu Olī.
• 15. jūlijs — spēcīgos lietus izraisītos plūdos Vācijas un Beļģijas pierobežā gāja bojā vairāk nekā 170 cilvēku, un simtiem cilvēku pazuda bez vēsts.^[50]
• 20. jūlijs:
  • ASV uzņēmums Blue Origin veica atkārtoti lietojamas suborbitālās New Shepard raķetes un kapsulas pirmo izmēģinājuma lidojumu ar cilvēkiem, nogādāja kosmosā četrus apkalpes locekļus: Blue Origin dibinātāju Džefu Beizosu, Bezosa brāli Marku, 18 gadus veco Oliveru Dēmenu, kurš kļuva par jaunāko cilvēku, kurš devies kosmosā, un 82 gadus veco astronauti Voliju Fanku, kura kļuva par vecāko cilvēku, kurš devies kosmosā.^[51][52]
  • lietus izraisītajos plūdos Ķīnas pielsētā Džendžou bojā gāja 12 cilvēki un vairāki tūkstoši iedzīvotāju evakuēti.^[53]
• 21. jūlijs — Starptautiskā Olimpiskā komiteja piešķīra Brisbenai tiesības rīkot 2032. gada vasaras olimpiskās spēles.^[54]
• 23. jūlijs — Tokijā atklāja pārceltās 2020. gada vasaras olimpiskās spēles, kas noritēja līdz 8. augustam.^[55]
• 25. jūlijs — Tunisijas prezidents Kaiss Saieds apturēja parlamenta darbu un atlaida premjerministru Hišemu Mešiši.^[56][57]

• 4. augusts — vasaras olimpiskās spēles: baltkrievu vieglatlēte Kristīna Cimanouska saņēma politisko patvērumu Polijā, uz kurieni devās ar viņai piešķirto humanitāro vīzu, pēc Baltkrievijas Olimpiskā komitejas lēmuma iekļaut sportisti 4x400 metru stafetes sastāvā bez viņas piekrišanas.^[58]
• 15. augusts:
  • Taliban ieņēma Kabulu; drīz vien arī pārējā Afganistānas teritorija nonāca Taliban kontrolē, izņemot Pandžeras provinci.
  • pēc 25 gadu pastāvēšanas Microsoft korporācija pārtrauca savas tīmekļa pārlūkprogrammas Internet Explorer atbalstu.^[59]
• no 24. augusta līdz 5. septembrim — norisinājās 2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles.
• 30. augusts — caur Kabulas Starptautisko lidostu Afganistānu atstāja pēdējie ASV karavīri, tādējādi izbeidzot 20 gadus ilgušās militārās operācijas Afganistānā.^[60][61]

• 7. septembris — Salvadora kļuva par pirmo valsti pasaulē, kur Bitcoin atzīts par oficiālo valsts valūtu.^[62]

• 5. oktobris — Roskosmos palaida kosmosa kuģi Sojuz MS-19, lai uz Starptautisko kosmosa staciju nogādātu divus Krievijas Pirmā kanāla darbiniekus (Kļimu Šipenko un Jūliju Peresiļdu), kas kosmosa stacijā filmēs filmu "Izsaukums" (Вызов).^[63][64]
• 6. oktobris — Pasaules Veselības organizācija apstiprināja pirmo vakcīnu pret malāriju.^[65]
• 9. oktobris — Sebastiāns Kurcs pēc iesaistes korupcijas skandālā paziņoja par atkāpšanos no Austrijas kanclera amata.^[66]

• 1. novembris — COVID-19 pandēmija: reģistrēto nāvju skaits no COVID-19 pārsniedza 5 miljonus.^[67]
• 16. novembris — Krievija izsauca starptautisku nosodījumu pēc pretpavadoņu ieroču izmēģinājuma, kas, trāpot neaktīvā pavadonī Kosmos-1408, radīja kosmosa atlūzu mākoni, apdraudot Starptautisko kosmosa staciju.^[68]
• 24. novembris — Magdalēna Andešsone atkāpās no Zviedrijas premjerministra amata dažas stundas pēc tam, kad Riksdāgs viņu ievēlēja par pirmo sievieti šajā amatā; sākotnēji bija plānots, ka viņai jāstājas amatā 26. novembrī, bet vēlāk viņa tomēr ieņēma premjerministra amatu, 30. novembrī nomainot Stēfanu Levēnu.
• 30. novembris — valsts neatkarības 55. gadadienā Barbadosa kļuva par republiku;^[69] par valsts prezidenti kļuva līdzšinējā ģenerālgubernatore Sandra Meisone, nomainot līdzšinējo valsts galvu karalieni Elizabeti II.

• 8. decembris — pēc 16 gadiem Vācijas kanclera amatā Angelu Merkeli (CDU) nomainīja Olafs Šolcs (SPD).^[70]
• 25. decembris — palaista ASV, Eiropas un Kanādas kopēja kosmiskā observatorija "Džeimsa Veba kosmiskais teleskops" (James Webb Space Telescope).

• pēc remontdarbiem darbību atsāks Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs.^[71]
• Ķīna un Apvienotie Arābu Emirāti plāno nosēdināt katrs savu starpplanētu zondi uz Marsa virsmas.^[6]
• Vācijā plāno slēgt pēdējo atomelektrostaciju.^{[nepieciešama atsauce]}
• Kostarikā plānots, ka vismaz 80 % vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu aizstās ar materiāliem, kam ir mazāka ietekme uz vidi.^[72]
• Eiropas Savienībā plānoja atteikties no ziemas un vasaras laika mijas, ko tomēr atlika.^[73]

4. jūnijs — Lilibeta Mauntbatena-Vindzora (Lilibet Mountbatten-Windsor), Saseksas hercoga un hercogienes otrais bērns^[74]

• 2. janvāris — Pols Vestfāls (Paul Westphal), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1950. gadā)
• 4. janvāris:
  • Tanja Robertsa (Tanya Roberts), ASV aktrise (dzimusi 1955. gadā)
  • Martinuss Veltmans (Martinus Veltman), Nīderlandes fiziķis (dzimis 1931. gadā)
• 5. janvāris — Kolins Bells (Colin Bell), angļu futbolists (dzimis 1946. gadā)
• 7. janvāris — Maikls Epteds (Michael Apted), angļu kinorežisors (dzimis 1941. gadā)
• 10. janvāris — Džūlija Streina (Julie Strain), ASV aktrise un modele (dzimusi 1962. gadā)
• 11. janvāris:
  • Šeldons Adelsons (Sheldon Adelson), ASV uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1933. gadā)
  • Ketlīna Hedla (Kathleen Heddle), Kanādas airētāja (dzimusi 1965. gadā)
• 13. janvāris — Zigfrīds Fišbahers (Siegfried Fischbacher), Vācijas, ASV iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1939. gadā)
• 16. janvāris — Fils Spektors (Phil Spector), ASV mūzikas producents (dzimis 1939. gadā)
• 20. janvāris — Mira Furlana (Mira Furlan), horvātu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1955. gadā)
• 21. janvāris — Natalī Delona (Nathalie Delon), franču aktrise un režisore (dzimusi 1941. gadā)
• 22. janvāris — Henks Ārons (Hank Aaron), ASV beisbolists (dzimis 1934. gadā)
• 23. janvāris:
  • Hals Holbruks (Hal Holbrook), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)
  • Lerijs Kings (Larry King), ASV radio un televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1933. gadā)
• 26. janvāris — Jozefs Venglošs (Jozef Vengloš), slovāku futbolists un treneris (dzimis 1936. gadā)
• 27. janvāris:
  • Adrians Kamposs (Adrian Campos), spāņu autosportists (dzimis 1960. gadā)
  • Klorisa Līčmena (Cloris Leachman), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā)
• 28. janvāris:
  • Pauls Krutcens (Paul Crutzen), nīderlandiešu ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
  • Vasilijs Lanovojs (Василий Лановой), krievu aktieris (dzimis 1934. gadā)
• 30. janvāris — Alfreda Markovska (Alfreda Markowska), Polijas čigānu izcelsmes cilvēku glābēja no Holokausta un Porajmosa Otrā pasaules kara laikā (dzimusi 1926. gadā)

• 
  Maikls Epteds
• 
  Fils Spektors
• 
  Hals Holbruks
• 
  Lerijs Kings
• 
  Klorisa Līčmena

• 1. februāris — Rišards Šurkovskis (Ryszard Szurkowski), Polijas šosejas riteņbraucējs un treneris (dzimis 1946. gadā)
• 2. februāris:
  • Millija Hjūza-Fulforda (Millie Hughes-Fulford), ASV kosmonaute (dzimusi 1945. gadā)
  • Toms Mūrs (Tom Moore), britu Otrā pasaules kara veterāns, labdarības akciju rīkotājs (dzimis 1920. gadā)
• 3. februāris — Haja Hararīta (חיה נויברג‎), Izraēlas aktrise (dzimusi 1931. gadā)
• 5. februāris:
  • Kristofers Plamers (Christopher Plummer), Kanādas aktieris (dzimis 1929. gadā)
  • Leons Spinkss (Leon Spinks), ASV bokseris (dzimis 1953. gadā)
• 6. februāris — Džordžs Šulcs (George Shultz), ASV politiķis (dzimis 1920. gadā)
• 8. februāris — Žans Klods Karjērs (Jean-Claude Carrière), franču rakstnieks, kinoscenārists un kinoaktieris (dzimis 1931. gadā)
• 9. februāris — Čiks Korea (Chick Corea), ASV džezists (dzimis 1941. gadā)
• 10. februāris — Lerijs Flints (Larry Flynt), ASV izdevējs (dzimis 1942. gadā)
• 11. februāris — Izadors Zingers (Isadore Singer), ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā)
• 13. februāris — Jurijs Vlasovs (Юрий Власов), krievu rakstnieks un svarcēlājs (dzimis 1935. gadā)
• 14. februāris — Karloss Menems (Carlos Menem), Argentīnas prezidents (dzimis 1930. gadā)
• 15. februāris — Leopoldo Luke (Leopoldo Luque), Argentīnas futbolists (dzimis 1949. gadā)
• 17. februāris — Rašs Limbo (Rush Limbaugh), ASV radio žurnālists (dzimis 1951. gadā)
• 18. februāris — Andrejs Mjagkovs (Андрей Мягков), krievu aktieris un rakstnieks (dzimis 1938. gadā)
• 19. februāris — Džordže Balaševičs (Ђорђе Балашевић), serbu dziedātājs, rakstnieks un aktieris (dzimis 1953. gadā)
• 22. februāris — Lorenss Ferlingeti (Lawrence Ferlinghetti), ASV dzejnieks, mākslinieks un sociālais aktīvists (dzimis 1919. gadā)
• 23. februāris — Fausto Gresīni (Fausto Gresini), itāļu motosportists un sporta funkcionārs (dzimis 1961. gadā)
• 26. februāris:
  • Maikls Somare (Michael Somare), Papua-Jaungvinejas politiķis (dzimis 1936. gadā)
  • Hannu Mikkola (Hannu Mikkola), somu autosportists (dzimis 1942. gadā)

• 
  Toms Mūrs
• 
  Kristofers Plamers
• 
  Žans Klods Karjērs
• 
  Lerijs Flints
• 
  Karloss Menems

• 1. marts — Zlatko Krančars (Zlatko Kranjčar), horvātu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
• 2. marts — Banijs Veilers (Bunny Wailer), Jamaikas dziedātājs un perkusionists (dzimis 1947. gadā)
• 5. marts — Muhameds Saīds as-Sahafs (محمد سعيد الصحاف‎), Irākas politiķis (dzimis 1940. gadā)
• 7. marts — Saņa Iličs (Сања Илић), serbu komponists un pianists (dzimis 1951. gadā)
• 9. marts — Džeimss Levains (James Levine), ASV diriģents un pianists (dzimis 1943. gadā)
• 10. marts:
  • Ali Mahdi Muhameds (Cali Mahdi Maxamed), Somālijas politiķis (dzimis 1939. gadā)
  • Hameds Bakajoko (Hamed Bakayoko), Kotdivuāras premjerministrs (dzimis 1965. gadā)
• 15. marts — Jafets Koto (Yaphet Kotto), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
• 17. marts — Džons Magufuli (John Magufuli), Tanzānijas prezidents (dzimis 1959. gadā)
• 21. marts:
  • Navala el Sadavi (نوال السعداوي), Ēģiptes feministe un rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
  • Ādams Zagajevskis (Adam Zagajewski), poļu dzejnieks (dzimis 1945. gadā)
• 22. marts — Eldžins Beilors (Elgin Baylor), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)
• 23. marts — Džordžs Sigals (George Segal), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
• 24. marts — Džesika Voltere (Jessica Walter), ASV aktrise (dzimusi 1941. gadā)
• 25. marts:
  • Beverlija Klīrija (Beverly Cleary), ASV rakstniece (dzimusi 1916. gadā)
  • Bertrāns Tavernjē (Bertrand Tavernier), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā)
• 27. marts — Petrs Kellners (Petr Kellner), čehu uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1964. gadā)
• 28. marts:
  • Džozefs Dankans (Joseph Duncan), ASV noziedznieks, sērijveida slepkava (dzimis 1963. gadā)
  • Didjē Raciraka (Didier Ratsiraka), Madagaskaras prezidents (dzimis 1936. gadā)
• 29. marts — Baškims Fino (Bashkim Fino), Albānijas premjerministrs (dzimis 1962. gadā)

• 
  Džons Magufuli
• 
  Džeimss Levains
• 
  Eldžins Beilors
• 
  Saņa Iličs

• 1. aprīlis — Isamu Akasaki (赤崎 勇), japāņu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
• 4. aprīlis — Roberts Mandells (Robert Mundell), Kanādas ekonomists (dzimis 1932. gadā)
• 5. aprīlis — Pols Riters (Paul Ritter), angļu aktieris (dzimis 1966. gadā)
• 6. aprīlis — Hans Kings (Hans Küng), Šveices katoļu priesteris, teologs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
• 9. aprīlis:
  • DMX, ASV reperis, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
  • Princis Filips (Prince Philip), britu karaliskās ģimenes loceklis, Edinburgas hercogs, karalienes Elizabetes II vīrs (dzimis 1921. gadā)
• 11. aprīlis — Staņislavs Lugailo (Станислав Люгайло), ukraiņu volejbolists (dzimis 1938. gadā)
• 14. aprīlis — Bērnijs Medofs (Bernie Madoff), ASV finansists, uzņēmējs, krāpnieks (dzimis 1938. gadā)
• 16. aprīlis — Helēna Makkrorija (Helen McCrory), angļu aktrise (dzimusi 1968. gadā)
• 19. aprīlis:
  • Volters Mondeils (Walter Mondale), ASV politiķis (dzimis 1928. gadā)
  • Džims Steinmans (Jim Steinman), ASV komponists un dziesmu autors (dzimis 1947. gadā)
• 20. aprīlis — Idriss Debī (إدريس ديبي), Čadas prezidents (dzimis 1952. gadā)
• 23. aprīlis — Milva (Milva), itāļu dziedātāja un aktrise (dzimusi 1939. gadā)
• 24. aprīlis — Krista Ludviga (Christa Ludwig), vācu operdziedātāja (dzimusi 1928. gadā)
• 26. aprīlis — Tamāra Presa (Тамара Пресс), PSRS vieglatlēte (dzimusi 1937. gadā)
• 28. aprīlis:
  • El Risitas, spāņu komiķis un aktieris (dzimis 1956. gadā)
  • Maikls Kolinss (Michael Collins), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)

• 
  Princis Filips
• 
  Bērnijs Medofs
• 
  Volters Mondeils
• 
  Idriss Debī
• 
  Maikls Kolinss

• 1. maijs — Olimpija Dukakisa (Olympia Dukakis), ASV aktrise (dzimusi 1931. gadā)
• 6. maijs — Kentaro Miura (三浦 建太郎), japāņu manga mākslinieks (dzimis 1966. gadā)
• 7. maijs — Jegors Ļigačovs (Егор Лигачёв), krievu politiķis (dzimis 1920. gadā)
• 8. maijs — Helmuts Jāns (Helmut Jahn), Vācijas un ASV arhitekts (dzimis 1940. gadā)
• 11. maijs — Normens Loids (Norman Lloyd), ASV aktieris (dzimis 1914. gadā)
• 13. maijs — Krista Stubnika (Christa Stubnick), vācu vieglatlēte (dzimusi 1933. gadā)
• 18. maijs:
  • Franko Batiato (Franco Battiato), itāļu dziedātājs un mākslinieks (dzimis 1945. gadā)
  • Čārlzs Grodins (Charles Grodin), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā)
• 19. maijs:
  • Lī Evanss (Lee Evans), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
  • Aleksandrs Privalovs (Александр Привалов), krievu biatlonists (dzimis 1933. gadā)
• 20. maijs — Abubakars Šekau (Abubakar Shekau), terorists, Boko Haram līderis (dzimis 1965., 1969. vai 1975. gadā)
• 21. maijs — Tairs Salahovs (Tahir Salahov, Таир Салахов), azerbaidžāņu gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
• 22. maijs:
  • Fransesks Arnau (Francesc Arnau), spāņu futbolists (dzimis 1975. gadā)
  • Juans Lunpins (袁隆平), ķīniešu agronoms (dzimis 1930. gadā)
• 23. maijs:
  • Rons Hills (Ron Hill), britu skrējējs (dzimis 1938. gadā)
  • Ēriks Karls (Eric Carle), ASV un Vācijas rakstnieks un ilustrators (dzimis 1929. gadā)
  • Paulu Mendess da Roša (Paulo Mendes da Rocha), brazīliešu arhitekts (dzimis 1928. gadā)
• 24. maijs — Makss Moslijs (Max Mosley), angļu autosportists (dzimis 1940. gadā)
• 26. maijs — Tarčīzjo Burničs (Tarcisio Burgnich), itāļu futbolists (dzimis 1939. gadā)
• 27. maijs — Pauls Sluta (Poul Schlüter), Dānijas politiķis (dzimis 1929. gadā)
• 28. maijs — Marks Ītons (Mark Eaton), ASV basketbolists (dzimis 1957. gadā)
• 30. maijs — Riks Mičells (Rick Mitchell), austrāliešu sprinteris (dzimis 1955. gadā)

• 
  Makss Moslijs
• 
  Marks Ītons

• 1. jūnijs — Princis Amadejs (Prince Amedeo), Itālijas princis (dzimis 1943. gadā)
• 3. jūnijs — Aniruds Džangnots (अनिरुद्ध जगन्नाथ, Anerood Jugnauth), Maurīcijas politiķis (dzimis 1930. gadā)
• 4. jūnijs:
  • Rihards Ernsts (Richard R. Ernst), Šveices ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
  • Vadims Kapranovs (Вадим Капранов), krievu basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
  • Friderika Mairekere (Friederike Mayröcker), Austrijas rakstniece (dzimusi 1924. gadā)
• 6. jūnijs — Eiti Negisi (根岸 英), Japānas ķīmiķis (dzimis 1935. gadā)
• 7. jūnijs — Ju Sans Čhols (유상철), Dienvidkorejas futbolists (dzimis 1971. gadā)
• 9. jūnijs:
  • Gotfrīds Bēms (Gottfried Böhm), Vācijas arhitekts un skulptors (dzimis 1920. gadā)
  • Edvards de Bono (Edward de Bono), Maltas psihologs un filozofs (dzimis 1933. gadā)
• 11. jūnijs — Paula Pigni (Paola Pigni), Itālijas vieglatlēte (dzimusi 1945. gadā)
• 13. jūnijs — Neds Bītijs (Ned Beatty), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā)
• 14. jūnijs:
  • Enrike Bolanjoss (Enrique Bolaños), Nikaragvas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1928. gadā)
  • Markiss Kido (Markis Kido), Indonēzijas badmintonists (dzimis 1984. gadā)
• 15. jūnijs — Vladimirs Šatalovs (Владимир Александрович Шаталов), PSRS kosmonauts, lidotājs (dzimis 1927. gadā)
• 18. jūnijs — Milka Singhs (ਮਿਲਖਾ ਸਿੰਘ, Milkha Singh), Indijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
• 17. jūnijs — Kenets Kaunda (Kenneth Kaunda), 1. Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā)
• 18. jūnijs — Džampjēro Boniperti (Giampiero Boniperti), Itālijas futbolists un politiķis (dzimis 1928. gadā)
• 20. jūnijs — Luiss del Sols (Luis del Sol), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
• 23. jūnijs — Džons Makafijs (John McAfee), ASV datorzinātnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1945. gadā)
• 24. jūnijs — Beningo Akino III (Benigno Aquino III), Filipīnu prezidents (dzimis 1960. gadā)
• 29. jūnijs — Donalds Ramsfelds (Donald Rumsfeld), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā)

• 
  Neds Bītijs
• 
  Džampjēro Boniperti
• 
  Džons Makafijs
• 
  Donalds Ramsfelds

• 1. jūlijs — Luiss Andrisens (Louis Andriessen), Nīderlandes komponists (dzimis 1939. gadā)
• 2. jūlijs — Nikolajs Sličenko (Николай Сличенко), čigānu aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā)
• 5. jūlijs:
  • Ričards Doners (Richard Donner), ASV kinorežisors (dzimis 1930. gadā)
  • Rafaela Karra (Raffaella Carrà), itāļu dziedātāja, dejotāja un aktrise (dzimusi 1943. gadā)
  • Vladimirs Meņšovs (Владимир Меньшов), krievu aktieris un kinorežisors (dzimis 1939. gadā)
• 6. jūlijs — Dživans Gasparjans (Ջիվան Գասպարյան), armēņu mūziķis un komponists (dzimis 1928. gadā)
• 7. jūlijs:
  • Roberts Daunijs vecākais (Robert Downey Sr.), ASV aktieris un režisors (dzimis 1936. gadā)
  • Dilips Kumārs (Dilip Kumar), indiešu aktieris (dzimis 1922. gadā)
  • Žuvenīls Moizs (Jovenel Moïse), Haiti prezidents (dzimis 1968. gadā)
  • Karloss Reutemans (Carlos Reutemann), Argentīnas autosportists un politiķis (dzimis 1942. gadā)
• 9. jūlijs — Pols Mariners (Paul Mariner), angļu futbolists un treneris (dzimis 1953. gadā)
• 14. jūlijs:
  • Huseins Mamnuns (ممنون حسین), Pakistānas prezidents (dzimis 1940. gadā)
  • Kurts Vestergors (Kurt Westergaard), dāņu karikatūrists (dzimis 1935. gadā)
• 23. jūlijs:
  • Tuomo Julipuli (Tuomo Ylipulli), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1965. gadā)
  • Tosihide Masukava (益川 敏英), japāņu fiziķis (dzimis 1940. gadā)
  • Stīvens Veinbergs (Steven Weinberg), ASV fiziķis (dzimis 1933. gadā)
• 26. jūlijs:
  • Alberts Bandura (Albert Bandura), Kanādas un ASV psihologs (dzimis 1925. gadā)
  • Džojs Džordisons (Joey Jordison), ASV mūziķis un dziesmu autors (dzimis 1975. gadā)
  • Ivans Toplaks (Иван Toплaк), serbu futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)
• 27. jūlijs — Sagino Grants (Saginaw Grant), indiāņu aktieris (dzimis 1936. gadā)
• 28. jūlijs — Dastijs Hills (Dusty Hill), ASV mūziķis un dziesmu autors (dzimis 1949. gadā)

• 
  Ričards Doners
• 
  Žuvenīls Moizs
• 
  Karloss Reutemans
• 
  Stīvens Veinbergs
• 
  Sagino Grants

• 6. augusts — Donalds Kagans (Donald Kagan), lietuviešu izcelsmes ASV vēsturnieks (dzimis 1932. gadā)
• 8. augusts — Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski), igauņu dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1941. gadā)
• 9. augusts:
  • Lesters Bērds (Lester Bird), Antigvas un Barbudas politiķis (dzimis 1938. gadā)
  • Sergejs Kovaļovs (Сергей Ковалёв), krievu cilvēktiesību aktīvists un disidents (dzimis 1930. gadā)
• 10. augusts — Eduardo Martiness Somalo (Eduardo Martínez Somalo), spāņu kardināls un Vatikāna diplomāts (dzimis 1927. gadā)
• 12. augusts — Una Stabsa (Una Stubbs), angļu aktrise (dzimusi 1937. gadā)
• 13. augusts — Kerolīna Šumeikere (Carolyn Shoemaker), ASV astronome (dzimusi 1929. gadā)
• 15. augusts — Gerds Millers (Gerd Müller), vācu futbolists (dzimis 1945. gadā)
• 16. augusts — Volodimirs Holubničijs (Володимир Голубничий), ukraiņu izcelsmes PSRS vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
• 19. augusts — Sonijs Čiba (千葉 真), japāņu aktieris un cīņu mākslas profesionālis (dzimis 1939. gadā)
• 20. augusts — Igors Vovkovinskis (Ігор Вовковинський, Igor Vovkovinskiy), ukraiņu izcelsmes garākais ASV iedzīvotājs (dzimis 1982. gadā)
• 21. augusts:
  • Dons Everlijs (Don Everly), ASV mūziķis (dzimis 1937. gadā)
  • Marija (Marie von und zu Liechtenstein), Lihtenšteinas princese (dzimusi 1940. gadā)
• 23. augusts — Žans Luks Nānsī (Jean-Luc Nancy), franču filozofs (dzimis 1940. gadā)
• 24. augusts:
  • Hisens Habre (حسين حبري), Čadas prezidents (dzimis 1942. gadā)
  • Vilfrīds van Mūrs (Wilfried Van Moer), beļģu futbolists (dzimis 1945. gadā)
  • Čārlijs Votss (Charlie Watts), angļu mūziķis (dzimis 1941. gadā)
• 25. augusts — Iljana Dulaja Drimbe Eneja (Ileana Gyulai-Drîmbă-Jenei), rumāņu paukotāja (dzimusi 1946. gadā)
• 27. augusts — Edmonds Fišers (Edmond Fischer), ASV un Šveices bioķīmiķis (dzimis 1920. gadā)
• 29. augusts:
  • Eds Ezners (Ed Asner), ASV aktieris (dzimis 1929. gadā)
  • Lī Perijs (Lee Perry), Jamaikas ierakstu producents un dziedātājs (dzimis 1936. gadā)
  • Žaks Roge (Jacques Rogge), beļģu sporta funkcionārs (dzimis 1942. gadā)

• 
  Jāns Kaplinskis
• 
  Gerds Millers
• 
  Eds Ezners
• 
  Žaks Roge

• 2. septembris — Mikis Teodorakis (Μίκης Θεοδωράκης), grieķu komponists (dzimis 1925. gadā)
• 5. septembris:
  • Sāra Hārdinga (Sarah Harding), angļu dziedātāja, modele un aktrise (dzimusi 1981. gadā)
  • Ivans Pacaikins (Ivan Patzaichin), Rumānijas kanoe airētājs un treneris (dzimis 1949. gadā)
• 6. septembris — Žans Pols Belmondo (Jean-Paul Belmondo), franču aktieris (dzimis 1933. gadā)
• 8. septembris — Ditmārs Lorencs (Dietmar Lorenz), vācu džudists (dzimis 1950. gadā)
• 10. septembris — Žorži Sampaiju (Jorge Sampaio), Portugāles politiķis, valsts prezidents (dzimis 1939. gadā)
• 11. septembris — Abimaels Gusmans (Abimael Guzmán), peruiešu maoisma līderis (dzimis 1934. gadā)
• 13. septembris — Entonijs Hjūišs (Antony Hewish), britu radioastronoms (dzimis 1924. gadā)
• 14. septembris:
  • Norms Makdonalds (Norm Macdonald), kanādiešu komiķis, rakstnieks un aktieris (dzimis 1959. gadā)
  • Jurijs Sedihs (Юрий Седых), PSRS vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
• 16. septembris:
  • Dušans Ivkovičs (Душан Ивковић), serbu basketbolists un treneris (dzimis 1943. gadā)
  • Džeina Pauela (Jane Powell), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
  • Klaivs Sinkleirs (Clive Sinclair), angļu uzņēmējs un izgudrotājs (dzimis 1940. gadā)
• 17. septembris — Abdelazīzs Būteflīka (عبد العزيز بوتفليقة), Alžīrijas prezidents (dzimis 1937. gadā)
• 18. septembris — Kriss Ankers Serensens (Chris Anker Sørensen), Dānijas šosejas riteņbraucējs (dzimis 1984. gadā)
• 19. septembris — Džimijs Grīvss (Jimmy Greaves), Anglijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
• 20. septembris — Jans Jindra (Jan Jindra), čehu airētājs (dzimis 1932. gadā)
• 21. septembris — Muhameds Huseins Tantavi (محمد حسين طنطاوي), Ēģiptes militārists un politiķis (dzimis 1935. gadā)
• 22. septembris
  • Abdels Kaders Bensalahs (عبد القـادر بن صالح), Alžīrijas politiķis (dzimis 1941. gadā)
  • Orlando Martiness (Orlando Martínez), kubiešu bokseris (dzimis 1944. gadā)
  • Jiri Tamms (Jüri Tamm), igauņu vieglatlēts un politiķis (dzimis 1957. gadā)
• 23. septembris — Hjells Askillsens (Kjell Askildsen), norvēģu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
• 27. septembris — Rodžers Hants (Roger Hunt), angļu futbolists (dzimis 1938. gadā)

• 
  Žans Pols Belmondo
• 
  Žorži Sampaiju
• 
  Norms Makdonalds
• 
  Abdelazīzs Būteflīka

• 1. oktobris — Ērls Vellss (Earle Wells), Jaunzēlandes burātājs (dzimis 1933. gadā)
• 3. oktobris:
  • Horhe Medina (Jorge Medina), čīliešu katoļu kardināls (dzimis 1926. gadā)
  • Lāšs Vilks (Lars Vilks), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
• 5. oktobris — Džerijs Šips (Jerry Shipp), ASV basketbolists (dzimis 1935. gadā)
• 6. oktobris — Tomojasu Asaoka (浅岡 朝泰), japāņu futbolists (dzimis 1962. gadā)
• 9. oktobris — Abolhasans Banisadrs (ابوالحسن بنی‌صدر), pirmais Irānas prezidents (dzimis 1933. gadā)
• 10. oktobris — Abduls Kadirs Hans (عبد القدیر خان‎), Pakistānas kodolfiziķis un inženieris (dzimis 1936. gadā)
• 13. oktobris — Agnese Džebeta Tiropa (Agnes Jebet Tirop), Kenijas vieglatlēte (dzimusi 1995. gadā)
• 15. oktobris — Deivids Eimiss (David Amess), britu politiķis (dzimis 1952. gadā)
• 18. oktobris — Kolins Pauels (Collin Powell), ASV valstsvīrs, militārpersona un politiķis (dzimis 1937. gadā)
• 20. oktobris — Mihājs Čīksentmihāji (Mihaly Csikszentmihalyi), ungāru izcelsmes ASV psihologs (dzimis 1934. gadā)
• 21. oktobris
  • Bernards Haitinks (Bernard Haitink), nīderlandiešu diriģents (dzimis 1929. gadā)
  • Halina Hatčinsa (Halyna Hutchins, Галина Гатчинс), ukraiņu izcelsmes ASV kinooperatore un žurnāliste (dzimusi 1979. gadā)
• 22. oktobris — Vjačeslavs Vedeņins (Вячеслав Веденин), PSRS distanču slēpotājs (dzimis 1941. gadā)
• 24. oktobris — Džeimss Maikls Tailers (James Michael Tyler), ASV aktieris (dzimis 1962. gadā)
• 26. oktobris:
  • Ro De U (노태우), Dienvidkorejas politiķis un militārpersona (dzimis 1932. gadā)
  • Volters Smits (Walter Smith), skotu futbolists un treneris (dzimis 1948. gadā)
• 29. oktobris:
  • Klemans Muamba (Clément Mouamba), Kongo politiķis (dzimis 1943. gadā)
  • Punīts Radžkumars (Puneeth Rajkumar), Indijas aktieris, dziedātājs un televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1975. gadā)

• 
  Lāšs Vilks
• 
  Kolins Pauels
• 
  Mihājs Čīksentmihāji

• 1. novembris:
  • Gulraizs Akhtars (Gulraiz Akhtar), pakistāniešu lauka hokejists (dzimis 1943. gadā)
  • Ārons Beks (Aaron Beck), ASV psihiatrs (dzimis 1921. gadā)
• 6. novembris — Juhims Zvjahiļskis (Юхим Звягiльский), Ukrainas politiķis (dzimis 1933. gadā)
• 7. novembris — Dīns Stokvels (Dean Stockwell), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
• 11. novembris — Frederiks Vilems de Klerks (Frederik Willem de Klerk), Dienvidāfrikas prezidents (dzimis 1936. gadā)
• 13. novembris — Vilburs Smits (Wilbur Smith), Dienvidāfrikas rakstnieks (dzimis 1933. gadā)
• 26. novembris — Stīvens Sondheims (Stephen Sondheim), ASV komponists un libretu autors (dzimis 1930. gadā)
• 28. novembris — Frenks Viljamss (Frank Williams), Apvienotās Karalistes uzņēmējs, autosportists un Formula 1 funkcionārs (dzimis 1942. gadā)

• 
  Dīns Stokvels
• 
  Frederiks Vilems de Klerks
• 
  Stīvens Sondheims
• 
  Frenks Viljamss

• 3. decembris — Horsts Ekels (Horst Eckel), vācu futbolists (dzimis 1932. gadā)
• 5. decembris:
  • Bobs Douls (Bob Dole), ASV politiķis, bijušais senators (dzimis 1923. gadā)
  • Žaks Tits (Jacques Tits), Francijas matemātiķis (dzimis 1930. gadā)
• 6. decembris — Kāre Villohs (Kåre Willoch), Norvēģijas 30. premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
• 8. decembris — Bipins Ravats (Bipin Rawat), Indijas militārpersona, bruņoto spēku virspavēlnieks (dzimis 1958. gadā)
• 9. decembris — Līna Vertmullere (Lina Wertmüller), itāļu scenāriste un kinorežisore (dzimusi 1928. gadā)
• 11. decembris — Anna Raisa (Anne Rice), ASV rakstniece (dzimusi 1941. gadā)
• 18. decembris — Ričards Rodžerss (Richard Rogers), britu arhitekts (dzimis 1933. gadā)
• 19. decembris — Roberts Grabss (Robert Grubbs), ASV ķīmiķis (dzimis 1942. gadā)
• 23. decembris — Džoana Didiona (Joan Didion), ASV rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
• 25. decembris:
  • Tomass Lavdžojs (Thomas Lovejoy), ASV ekologs un pasniedzējs (dzimis 1941. gadā)
  • Žans Marks Valē (Jean-Marc Vallée), Kanādas kinorežisors (dzimis 1963. gadā)
• 26. decembris:
  • Karols Papulijs (Κάρολος Παπούλιας), Grieķijas prezidents (dzimis 1929. gadā)
  • Dezmonds Tutu (Desmond Tutu), Dienvidāfrikas aktīvists un garīdznieks (dzimis 1931. gadā)
  • Edvards Osborns Vilsons (Edward Osborne Wilson), ASV biologs un rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
• 28. decembris:
  • Maikls Klifords (Michael Clifford), ASV kosmonauts (dzimis 1952. gadā)
  • Harijs Rīds (Harry Reid), ASV jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)
• 30. decembris — Sems Džonss (Sam Jones), ASV basketbolists (dzimis 1933. gadā)
• 31. decembris — Betija Vaita (Betty White), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1922. gadā)

• 
  Bobs Douls
• 
  Līna Vertmullere
• 
  Roberts Grabss
• 
  Karols Papulijs
• 
  Dezmonds Tutu
• 
  Edvards Osborns Vilsons
• 
  Betija Vaita

• Ekonomikā — Deivids Kārds, Džošua Engrists un Gvido Imbenss^[75]
• Fizikā — Sjukuro Manabe, Klauss Haselmans un Džordžo Parizi^[76]
• Fizioloģijā vai medicīnā — Deivids Džuliuss un Ardems Pataputians^[77]
• Ķīmijā — Benjamins Lists un Deivids Makmilans^[78]
• Literatūrā — Abdulrazaks Gurna^[79]
• Miera veicināšanā — Dmitrijs Muratovs un Marija Resa^[80]

• 2021. gads Latvijā

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2021