Sanktpēterburgas Valsts universitāte
|
Sanktpēterburgas Valsts universitāte | |
|---|---|
 Universitātes ģerbonis. | |
| Moto | Hic tuta perennat |
| Valsts |  Krievijas Federācija |
| Dibināta | 1819. gadā (1724) |
| Atrašanās vieta | Sanktpēterburga |
| Tips | Publiskā |
| Rektors | Nikolajs Kropačevs |
| Pasniedzēji | 6 855 |
| Studenti | 32 400 |
| Mājaslapa | www.spbu.ru |
Sanktpēterburgas Valsts universitāte (krievu: Санкт-Петербургский государственный университет) ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā. Tās sastāvā ietilpst 21 speciālās fakultātes, 13 Zinātniski pētnieciskie institūti, koledža Kanādā, kā arī vispārējā Militārās apmācības fakultāte un Fiziskās kultūras un sporta fakultāte.
Universitātē studē vairāk kā 32 tūkstoši studentu 323 profesijās. 21 fakultātēs, kurās kopumā ietilpst 289 katedras, pasniedz kursus vairāk kā 6 000 pasniedzēju. Tiek izdoti vairāki akadēmiskie izdevumi. Sanktpēterburgas Valsts universitātes rektors ir profesors Nikolajs Kropačevs. Universitāte ir slavena ar daudziem pasaulē pazīstamiem absolventiem, piemēram, Krievijas prezidenti Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs ir šīs universitātes Juridiskās fakultātes absolventi. Pēc Times Higher Education-QS World University Rankings augstskolu topa Sanktpēterburgas Valsts universitāte ieņem 168 vietu pasaulē.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Universitāte dibināta 1819. gada 20. februārī uz Galvenā Pedagoģiskā institūta pamatiem (krievu: Главный педагогический институт), kaut arī tās pirmsākumus mēģina saistīt ar Pētera I 1724. gada 8. februārī notikušo Pēterburgas Zinātņu un mākslu akadēmijas (krievu: Академия наук и художеств в Санкт-Петербурге) dibināšanu, pie kuras pētniecības veikšanai izveidoja Akadēmisko universitāti un ģimnāziju studentu individuālai apmācībai. Kad 1803. gadā Pēterburgas Zinātņu akadēmiju slēdza, studentu mācīšana notika Galvenajā Pedagoģiskajā institūtā.
1821. gadā tai piešķīra Ķeizariskās Pēterburgas Universitātes nosaukumu (Императорский Санкт-Петербургский университет), Pirmā pasaules kara laikā pārdēvēja par Ķeizarisko Petrogradas Universitāti, pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā par Petrogradas Universitāti, bet 1921. gadā par Petrogradas Valsts Universitāti.
1924. gadā universitāti pārdēvēja par Ļeņingradas Valsts Universitāti (Ленинградский государственный университет), kurai uz laiku piešķīra A. Bubnova vārdu (1933-1937) un A. Ždanova vārdu (1948-1989). 1991. gadā tā ieguva Sanktpēterburgas Valsts universitātes nosaukumu.
Ar Latviju saistītie mācībspēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Emīls Lencs, Matemātikas un fizikas fakultātes dekāns (1840-1863) un rektors (1863-1865)
- Nikolajs Loskis, Vēstures un filosofijas fakultātes profesors
- Aleksandrs Kovaļevskis, histoloģijas katedras profesors
- Roberts Lencs, fiziskās ģeogrāfijas fakultātes profesors
Latviešu studenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Indriķis Alunāns
- Mārtiņš Antons
- Longīns Ausējs
- Jūlijs Auškāps
- Rūdolfs Bēnuss
- Ernests Blese
- Ludvigs Bolšteins
- Ansis Buševics
- Fēlikss Cielēns
- Egons Dārziņš
- Vilnis Detlovs
- Kārlis Ducmanis
- Jānis Graudonis
- Frīdrihs Grosvalds
- Fricis Gulbis
- Pēteris Juraševskis
- Jānis Kalacis
- Nikolajs Kalniņš
- Elza Krauliņa
- Kārlis Krievs
- Voldemārs Lazdiņš
- Jānis Lūsis
- Jānis Osis
- Juris Pabērzs
- Jānis Pliekšāns
- Valdis Rēvalds
- Uga Skulme
- Pēteris Starcs
- Pēteris Šmits
- Andrejs Stērste
- Augusts Tentelis
- Jānis Vagners
- Frīdrihs Veinbergs
- Frīdrihs Vesmanis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «QS World University Rankings 2009». Times Higher Education. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. janvārī. Skatīts: 2010. gada 10. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sanktpēterburgas Valsts universitāte.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
