Ķirši
- Šis raksts ir par augļiem. Par plūmju ģints kokiem skatīt rakstu ķirši (koki).
Ķirši ir ķiršu augļi. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirši ir kauleņi. Ķiršus galvenokārt ievāc no saldā ķirša un skābā ķirša). Ir arī citas ķiršu sugas, bet tās audzē vairāk kā krāšņumaugus.
Vislielāko ķiršu ražu ievāc Turcijā.[1] 2012. gadā tur novāca 481 tūkstošus tonnu saldo ķiršu un 188 tūkstošus tonnu skābo ķiršu.[1] Nākamās lielākās saldo ķiršu ražas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, Irānā un Itālijā, bet skābo ķiršu ražas — Krievijā, Polijā un Ukrainā.[1]
Ķirši satur daudz C vitamīnu. 100 grami saldo ķiršu satur 7 mg C vitamīnu,[2] bet skābie vēl vairāk — 10 mg.[3] No minerāliem tie satur daudz kāliju, fosforu, kalciju un magniju.[2][3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «FAOSTAT» (angļu). FAOSTAT. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 «Full Report (All Nutrients): 09070, Cherries, sweet, raw» (angļu). United States Department of Agriculture. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 «Full Report (All Nutrients): 09063, Cherries, sour, red, raw» (angļu). United States Department of Agriculture. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.[novecojusi saite]
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license.
Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license.
Credit:
(see original file).
