Čarakas samhita (sanskritā: चरकसंहिता) jeb Čarakas sakopojums ir Sanskritā uzrakstīts medicīnas traktāts, kas apkopo Senās Indijas medicīnas zināšanas no aptuveni 7. gadsimta p.m.ē. līdz 1. gadsimtam m.ē.^[1] Tas tiek uzskatīts par vienu no Ājurvēdas pamattekstiem.

Par sakopojuma pirmautoru uzskata Kušānu valsts ārstu Čaraku. Vienīgā tālaika rakstiskā norāde ir 5. gadsimta Tripitakas ķīniešu tulkojumā pieminētais Kušānu ķēniņa Kaniškas ārsts Čaraka, kas dzīvojis m. ē. 1. un 2. gadsimtā. Apkopotās zināšanas attiecināmas uz iepriekš pastāvējušās Maurju impērijas vēsturisko periodu. Pats Čaraka savā darbā piemin tajā laikā pastāvējušās sešas medicīnas skolas, ko dibinājuši seši ārsta Punarvasu Atrejas skolnieki (Agniveša, Bhela, Džatukarna, Parašara, Harita un Kšarapani), kas katrs esot uzrakstījuši savu apkopojumu. Agniveša samhita ar 46 tūkstošiem pantu kļuvusi par pamatu Čarakas samhitai. Jau pirms 8. gadsimta Čaraka samhita tika pārtulkota arābu valodā un ietekmēja arī Vidusjūras valstu medicīnas attīstību.

Čarakas samhita ir sadalīta astoņās sadaļās jeb stānās:

1. Sūtra-sthāna, vispārīgie principi;
2. Nidāna-sthāna, patoloģija
3. Vimāna-sthāna, diagnostika
4. Śarīra-sthāna, fizioloģija un anatomija
5. Indriya-sthāna, prognoze
6. Cikitsā-sthāna, atsevišķo slimību terapija
7. Kalpa-sthāna, farmācija
8. Siddhi-sthāna, vispārējā ārstēšana un aprūpe

• Izvilkums no Čarakas samhitas (vāciski)
• Ayurveda Scholars
• Ayurvedic Literature